Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā, Ķeipenes senioru skolas pieredze un vai viegli būt senioram. Tās ir tikai dažas no tēmām, kas tika pārspriestas Ķeipenes Tautas namā. Nupat projekta ietvaros Ķeipenē notika pirmo reizi šāda veida tikšanās, kur tikās senioru skolu un biedrības pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un paši seniori, lai stiprinātu senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā intereses. Viens no veidiem, kā to varot veiksmīgi izdarīt, – izveidot trešās paaudzes universitāšu tīklu Latvijā.
“Pirmkārt, ārstu kabineti kļūtu tukšāki. Jo daudzi no senioriem mazāk slimotu, jo viņi atrastos sabiedrībā, viņi būtu priecīgāki. Izpaliktu tādas vainas, ko mēs jau atpazīstam būtībā kā vecuma vainas, salimšanas kā Alcheimer slimība vai arī depresija. Otrs, ka seniori varētu piedalīties nodarībās regulārās, kuras trenē prātu, kuras liek palikt aktīviem dzīvē,” saka projekta vadītāja, “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.
Turklāt tā būtu iespēja, kā tikties ar saviem vienaudžiem vienkopus, lai pārspriestu sev interesējošus jautājumus. Paši seniori šādu iniciatīvu vērtē ļoti pozitīvi, jo, kā viņi atzīst, jau tagad, pateicoties senioru skolām un biedrībām, ir iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un piedalīties dažādās aktivitātēs. “Tas ieguvums ir tāds, ka visa dzīve ir kļuvusi aktīva, saplānotāka un jēgpilnāka,” saka viena no Ikšķiles senioru skolas dibinātājām, dalībniece Anita Strante.
Ķeipenes pensionātu biedrības vadītāja Daina Zēmele: “Mums ir sanācis, ka katru trešdienu mums ir kopā sanākšanas dienas. Un manējie saka tā: “Mums ir labi. Mums ir, kur atnākt.” Mēs varam atnākt pārrunāt paši par sevi, mēs varam vienoties, ko mēs darām atkal tālāk. Jo uzsver to, ka ir tāda kopā sanākšanas vieta, kur var sevi atslogot.”
Tatjana Azamatova, kura Krāslavā dibināja pirmo senioru skolu Latvijā, stāsta, ka pirms deviņiem gadiem nebija zināšanas un pieredzes par šāda veica iniciatīvu, tāpēc idejas smēlās no ārzemēm, kur jau bija šādas skolas. Savukārt tagad arvien vairāk Latvijā parādās senioru skolu. Un priecē tas, ka savā starpā var dalīties ar pieredzi. “Man prieks, ka šī ideja ir arvien populārāka. Arī visā Latvijā arvien vairāk senioru skolas tiek dibinātas. Pēc mūsu parauga tika dibināta Kuldīgas senioru skola, pēc tam Ikšķiles senioru skola. Un tagad mēs redzam jau šīs kustības iniciatīvas parādās arī citur.”
Piemēram, nesen sākusi darboties Ķeipenes senioru skola. Lai gan pagājuši tikai gandrīz pieci mēneši, seniori jau izrādījuši interesi par vairākām lietām, ko vēlās apgūt, to ir arī jau izdarījuši.
Kā atzīst Ķeipenes senioru skolas valdes priekšsēdētājs, aktivitāte šobrīd nav liela no vietējiem iedzīvotājiem. Taču ir vairāki seniori, kas no citām pilsētām izrāda interesi par Ķeipenes senioru skolu.
