Valmieras dzīvnieku patversmē nonāk arvien vairāk mājas mīluļu, kas nu palikuši bez mājām. Telpas kļūst par šauru, bet voljēros redzami arvien vairāk suņu. Iedzīvotāji arvien retāk viesojas, lai adoptētu kādu no patversmes iemītniekiem.
Valmieras dzīvnieku patversmē nereti nonāk dzīvnieki, kas palikuši bez saimnieka, dzīvojuši neatbilstošos apstākļos vai tos atved kā kucēnus. Līdzīgs ir Riko stāsts. Suņu puika ir vien septiņus mēnešus vecs kucēns, kas patversmē nonācis pēc tam, kad divas suņa māsiņas jau šeit ir bijušas iepriekš, bet laimīgā kārtā savas ģimenes jau ir atradušas. Bez saimnieka palicis vien Riko. Valmieras dzīvnieku patversmē stāsta, šeit nonāk arvien vairāk mājas mīluļu. “Šobrīd ir situācija, ka dzīvnieki ienāk nemitīgi. Mums ir pirmo reizi tāds stāvoklis, kad viss ir pilns. Sanāk pat gaidīt kādam, lai būtu vieta. Visu laiku jau kopš rudens ir kucēni, kas ir bēdīgākā daļa. Cilvēki pavairo dzīvniekus, tad tā vienkārši kaut kur izmet,” saka Valmieras dzīvnieku patversmes dzīvnieku kopēja Judīte Rūsa.
Vietas trūkums patversmē dzīvniekiem, kas palikuši bez mājām, ir viena no problēmām, kuras risinājums tiek meklēts. “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks: “Gribētos, lai dzīvnieku patversme ir daudz, daudz labākās telpās. Mēs meklējām risinājumus, kā un kurā vietā izveidot pilnīgi jaunu – no nulles – patversmi, kurā būtu ne tikai apstākļi mājdzīvniekiem daudz labāki, bet mēs varētu vairāk uzņemt, ja būtu nepieciešams.”
Kamēr iedzīvotāju atrastie mīluļi gaida vietu patversmē, to pagaidu mājas ir pie cilvēkiem, kuri dzīvnieku atraduši uz ielas. Lai arī Valmieras dzīvnieku patversmē iezīmē tendenci, ka arvien vairāk patversmē ienākušo suņu ir tieši kucēni, šeit joprojām nonāk arī pieredzējušāki mīluļi. Viens no tiem ir suņu puika Cēzars. Kopā ar Cēzaru patversmē nonāca arī trīs kaķi, tāpēc domājams, ka pie jaunajiem saimniekiem mīlīgais suns atradīs kopīgu valodu arī ar citiem mājas mīluļiem.
Dzīvnieku kopēja Judīte Rūsa stāsta, cilvēki retāk šeit meklē jaunus mājdzīvniekus, tomēr piebilst, ka arvien biežāk saimnieki brauc tos adoptēt no citiem novadiem. “Tā ir interesantākā daļa, kad arvien vairāk brauc nevis tieši no mūsu Valmieras, bet no Gulbenes, Smiltenes, Cēsu novada. Gan pēc suņiem, gan pēc kaķiem. Pat vairākas reizes ir bijis, ka mēs braucām no Rīgas. Kaut Rīgā apkārt ir ļoti daudz patversmes, arī Rīgā pašā ir.”
Mīlošus saimniekus voljerā gaida arī trīs gadus jaunā suņu meitene Lulū. Kā norāda Valmieras patversmes kopēja, Lulū ir viena no mīļākajiem suņiem patversmē. Suņu meitene patversmē šeit nonāca ar trīs kucēniem, kas arī savas mājas jau atraduši, tomēr arī Lulū ilgojas pēc mīloša saimnieka. Jāpiebilst, Valmieras dzīvnieku patversme ir viena no dažām dzīvnieku patversmēm Latvijā, kur mīluļu adopcija ir bez maksas.
