Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju meklē risinājumus, lai Latvijas skolēniem mācību procesā tiktu iekļauta peldēšanas apmācība. Šobrīd valsts finansējuma tam nav. Pašvaldības un skolas risinājumus rada pašas. Grūtāk ir tām, kurās nav sava peldbaseina, bet arī tajās, kur ir, ir jādomā, kā peldētapmācību nodrošināt pēc iespējas plašākam skolēnu lokam. Tā, piemēram, Valmieras novada pašvaldība novada bērniem nodrošina apmācības Valmieras olimpiskajā centrā, kur peldētprasmi apgūst arī jau bērnudārza vecuma bērni.

Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādes “Vārpiņa” audzēkņi kopš marta otrās puses katru nedēļu trešdienās dodas uz vairāk nekā 40 kilometrus tālo peldbaseinu Valmieras olimpiskajā centrā. Tur viņiem ar Valmieras novada pašvaldības finansējumu desmit nodarbību ciklā ir iespēja apgūt peldētprasmi. “Mēs esam ļoti priecīgi, ka mums ir dota šāda iespēja, jo šogad Valmieras novada pašvaldība ir atvērusi tādu kā programmu, kad tiek peldēt apmācīti bērni, sešgadīgie pirmsskolas vecuma bērni. Tas ir vajadzīgs arī bērnu drošībai, lai vasarā bērni mācētu peldēt. Es domāju, ka šajā nodarbību ciklā bērni to apgūs,” saka Rūjienas PII “Vārpiņa” audzinātāja Baiba Riekstiņa.

Valmieras olimpiskajā centrā kopā pieejami trīs baseini – divi mazie un viens lielais. Tajos peldētprasmi apgūst novada bērnudārzu un skolu 1.-3. klašu audzēkņi. Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldē norāda, vēl pagājušajā mācību gadā katra novada apvienība strādāja pēc savas programmas, bet jau šajā mācību gadā visām izglītības iestādēm novadā pašvaldība nodrošina vienlīdzīgu peldētprasmes apguvi. To plānots saglabāt arī nākamajos gados, ar laiku nodrošinot arī trenera kursus skolotājiem. “Valmieras pilsētā izglītības iestāžu pedagogu paši peldina savus bērniņus. Sporta skolotājiem ir kursi. Atkal skatīsimies par nākamajiem, jo, lai varētu to pašu procesu veikt arī novada sporta skolotāji, nepieciešami atblstoši kursi, jānodrošina ar kursiem. Jo šobrīd mēs pērkam pakalpojumu no olimpiskā centra, kas nodrošina ar saviem treneriem novada pirmsskolas bērniņus,” saka Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Juris Zīvarts: “Protams, skolas skatās savas iespējas, arī pedagogu iespējas, jo ne kurā katrā vietā, protams, mēs varam dabūt šo peldēšanas skolotāju. “Šobrīd mēs saskatām, ka tur ir būtu nepieciešams papildus finansējums. Arī tā sliktā statistika liecina par, ka mēs gribētu izglītot ne tikai bērnus, bet arī tas bērns kļūst par vecāku un kopumā sabiedrību. Mēs redzam – arī sabiedrībā pastāv tāds ašķirīgs uzskats par to, kas tad ir drošība pie dažādām ūdenstilpēm.”

Valmieras novada pašvaldība ar savu finansējumu peldēšanas apmācības un arī transporta izdevumus novada skolēniem spēj nodrošināt pilnībā. Tomēr, lai apmācītu plašākas skolēnu grupas, tam būtu nepieciešama papildus infrastruktūra un arī finansējums no valsts.