Novērots, ka pēdējos gados interese no skolniekiem par šo konkurusu paliek arvien lielāka. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka skolotāji bērnus prot ieinteresēt, ka satiksmes noteikumu pārzināšana ir svarīga gan savai, gan citu drošībai. Alūksnes vidusskolas skolotāja Tija Āboliņa skolā vada velo pulciņu, kurā piedalās tie bērni, kas vēlas iegūt velosipēda vadītāja apliecību. “Tie ir diezgan daudzi bērni. Agrāk skolā sākām no pirmās klases jau. Visa skola brauca ar velo, mācījās satiksmes noteikumus. Tas aizgāja tīri, dabīgi, goda lieta. Bērni prasīj – kā, tu neesi velo pulciņā? Tu neesi topā.”

Savukārt Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Sandra Zvirgzdiņa stāsta, ka viņa pati ikdienā ir aktīva velobraucēja. Līdz ar savu piemēru viņa ir interesi radījusi arī skolēnos. “Pati esmu diezgan aktīvs velobraucējs. Man šķiet, tas ir tik azartiski, interesanti. Skolā piedāvāju, šādu iespēju, mani atbalstīja. Bērni ir ieinteresēti. Ceturto klašu bērni gaida mācību stundu, viņi redz prakstisko pielietojumu tam, ko viņi mācās. Viņi daudz sēž uz velosipēdiem.” 

Skolotājas stāsta, ka viņu pārstāvētās skolas ar dažādām sekmēm šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus. Sacensības laikā ir piedzīvotas gan pozitīvas emocijas, gan vilšanās, bet pievienoto vērtību – iegūtās zināšanas, ko šis konkurss sniedz –, atņemt nevarēs. Tija Āboliņa: “Pirmo reizi, kad piedalījāmies, pusfinālā 4. vieta bija, es atceros. Ļoti daudz reižu esam finālā 1.vietā bijuši. Ļoti labi panākumi bija. Bet tas ir skaidrojams ar to, ka no 1. klases bērnus ievirzījām satiksmes drošībā. Tad arī var gaidīt panākumus. Nezinu, kā man veiksies šodien. Šie skolēni manās rokās nonāca tikai septembrī. Līdz finālam esam tikuši, tas jau ir ļoti daudz.”

Ja skolās ceļu satiksmes noteikumi bērniem tiek mācīti, tad jautājums, vai to pašu dara arī vecāki mājās? Vai pārrunā situācijas, kas var rasties uz ceļa, par dažādām bīstamībām un tamlīdzīgi. Diemžēl nereti manīts, ka tieši vecāki ir tie, kas, piedaloties satiksmē, bērnam rāda nepareizu priekšzīmi. CSDD pārstāve Guna Zvīgule uzskata, ka paši vecāki bieži vien grēko, rādot bērnam nepareizu piemēru. “Ļoti daudzi nepārrunā ar bērniem satiksmes drošības jautājumus. Ceļā uz vai no skolas, bet tādēļ ir svarīgi šīs tēmas aktualizēt skolā. Jo bērns pēc tam rāda piemēru vecākam. ”

Savukārt skolotāji norāda, ka tieši bērni ir tie, kuri skolā iegūtās zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem nes uz mājām, kur ar tām dalās tālāk. Nereti mēdz būt, ka pieaugušie ceļu satiksmes noteikumus ir mācījušies un apguvuši pirms ilgāka laika, tos vairs tik labi nepārzina. Tomēr arī pašiem vecākiem būtu jāvelta laiks un par šo tēmu ar savām atvasēm jārunā. Āboliņa: “Tagad visi esam mobili, visi pārvietojamies. Vecāki brauc ar mašīnu. Tur ir noteikumi. Braucot mašīnā, kā pasažierim ir noteikumi. Mums visa dzīve sasstāv no noteikumiem. Ceļu satiksmes dalībnieka loma, jau esmu teikusi, tagad atkārtošos – ir loma, kuru mēs neizvēlamies. Spēlēsim to vai nē. Mums tā vienkārši ir jāspēlē. Tapēc jābūt zināšanām.”

Neatkarīgi no tā – bērns piedalās vai nepiedalās šādos konkuros –, pats galvenais ir apgūt ceļu satiksmes noteikumus un likt lietā iegūtās zināšanas praksē, piedaloties ceļu satiksmē. Tādā veidā jaunieši varēs sevi pasargāt un pārvietoties droši.