Amatu meistari, šķēpmešana, loku šaušana un bruņinieku paraugdemonstrējumi. Tas viss Ērģemes pilsdrupās atdzima Viduslaiku elpā. Valkas novada pašvaldības deputāte Unda Ozoliņa saka - man bija patīkami dzirdēt no apmeklētājiem, ka Ērģemes pilsdrupās atkal ir dzīvība. “Ja mēs skatāmies netālajā vēsturē - 80. gadi, 90. gadi, varbūt pat 70. gadi - , šī bija ļoti populāra vieta ballēm. Šeit brauca no Valkas, kuri vēlējās padejot, paballēties. Šajās pilsdrupās tas bija kā sinonīms kaut kam skaistam, priecīgam. Ar laiku skatuve palika veca, sāka sadrupt, tad radās iniciatīva, ka cilvēkam gribas pilsdrupas atjaunot vēsturiskā veidolā. Šis, manuprāt, ir brīnišķīgs veids, kad ir saņemts finansējums un ir šie svētki - Viduslaiku elpa Ērģemes pilsdrupās.”
Ērģemes pilsdrupas ir celtas no 14. līdz 16. gadsimtam. Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metrus gara. Tā ir konventa tipa pils - ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem par pils atdzīvināšanu liels paldies jāsaka biedrībai “Ērģemes bruņinieku pils” un Jānim Biezajam, kurš ir galvenais iniciators “10 gadus atpakaļ sanācām kopā no vietējā pagasta, dibinājām biedrību “Ērģemes bruņinieku pils”. Lēnu garu sākām atdzīvināt Ērģemes pili. Protams, no sākuma satīrīt, savākt un radīt šo sakārtotību, pēc tam bija mērķis, lai šeit būtu masu pasākumi. Paguvām jau pirms kovidlaika trīs balles noorganizēt, bez bruņinieku cīņām, bet šis ir tas ģenerālmēģinājums nākamā gada septiņsimtgadei, jo Ērģeme pirmo reizi rakstu darbos minēta 1323. gadā,” saka biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” priekšsēdētājs Jānis Biezais.
Jānis Biezais stāsta, ka darbs, kas tika ieguldīts, lai pilsdrupas atkal mirdzētu, ir pamatīgs, bet tas nenotika vienā dienā. “No sākuma izskaidrot cilvēkiem, ko mēs gribam panākt. Tad cilvēki nāk gan ar savu iniciatīvu, gan ar savu palīdzību klāt. Tā jau tā vecā patiesība ir. Ja mēs ejam caur iepirkumiem un organizējam šāda veida naudas meklēšanu, tas vienmēr būs dārgāk. Ja mēs to organizēsim kā tādu talkas principu -nākam paši ar savu darbu -, tas vienmēr būs lētāk. Ja cilvēki grib, viņi redz šo mērķi. Tad tas ir vienkārši darāms. Esmu vietējais iedzīvotājs - Valkas novada iedzīvotājs. Es neesmu ērģemietis, esmu valcēnietis, bet tagad jau es sāku saukt par ērģemieti. Te ir ļoti daudz laika pavadīts. Tā ir sava veida meditācija. Tā enerģija, pirmkārt, ir cilvēku atsaucība un tas, ka cilvēki novērtē. Nāk klāt un saka: “Eu, vecīt, tev labi izdevās!” Ir forši - tas ļoti paceļ.”
Braucot uz pilsdrupām, uzreiz var manīt lepni stiepjamies pils torni, kas, izrādās, ir viens no labāk saglabājušajiem torņiem Latvijā, tāpēc tika izlemts, ka nepieciešams restaurēt. Jānis Biezais: “Mums vajadzēja satīrīt iekšu, izbūvēt starpstāvu pārsegumus, kur salikām lapegles sijas, kas tepat apkārt aug. Tālāk jau ar novada palīdzību un Kultūras ministrijas atbalstu uzlikām jumtu. Tas uzreiz jau arī liels efekts, ka ir jumts, tai pašā laikā ir atstāts drupu efekts, ka tas nav no jauna būvēts. Arhitekts ļoti labs - Pēteris Blūms -, kurš palīdzēja realizēt mūsu idejas, ar savu skatījumu. Kopā ar novada domi izdevās ļoti labs projekts.”
Vēl torņa būvniecība nav noslēgusies. Plāni ir lieli, bet arī gribēšana un apņemšanās liela. Kad tornis tiks pabeigts, visi laipni gaidīti būs uz atklāšanu, jo skats no torņa augšas, ir iespaidīgs.
