Dzēriena skārdenes izmēra satelīts – pie šāda projekta jau teju gadu strādā jaunieši no Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas. Komanda tiekas Cēsīs, lai gatavotos satelīta palaišanai lidlaukā. Kā tas izdevās?

Kosmosa izziņas centrā noris pēdējie tehniskie darbi mašīnas tapšanā, lai to palaistu no paraplāna testēšanai. “Pašlaik mums ir nelielas aizķeršanās ar to, bet es domāju, ka visas problēmas ir vienmēr atrisināmas, kā man vienā citā intervijā teica draugs. Sajūtas ir cerīgas, līdz šim viss ir strādājis,” saka Lukass Kellijs, komandas “LatSat” dalībnieks.

“Šī ir mūsu čaula visam satelītam. Satelīts ieiet iekšā no augšas, tad tas tur pieskrūvējas. Principā tas ir “Coca-Colas” bundžas izmērs, kurā ietilpināt tik daudz detaļas, cik mums ir, ir diezgan sarežģīti. Tur pagāja vairāki mēneši darba, izdomāt, kā to izdarīt. Protams, ir caurumi divām kamerām, lai varētu vērot, kas notiek lejā,” saka Mārtiņš Čaune, komandas “LatSat” dalībnieks.

Vidusskolēni piedalās arī Eiropas Kosmosa aģentūras sacensībās. Komandas uzdevums ir satelītu gan projektēt, gan rast tam tehniskus risinājumus. “Šeit var redzēt infrasarkano kameru, parasto kameru, GPS tur ir iekšā, tik mazā izmērā. Tur ir tiešām ļoti daudz funkciju, un esam kārtīgi strādājuši,” pauž Lukass Kellijs.

“Pēc nolaišanas mēs šo satelītu atrodam, tam ir uzkrāti dati atmiņā, tālāk es šos datus ņemu. No šiem datiem, kas ir no divām kamerām ievāktas fotogrāfijas. Un tad es šīs fotogrāfijas ņemu, apstrādāju, veidoju karti. Fotogrāfijas pārklāju vienu otrai pāri, pievienoju GPS koordinātes, ar infrasarkano kameru ir iespējams veikt aprēķinus, kura dotu informāciju par zaļās veģetācijas stāvokli,” saka Elizabete Pliene, komandas “LatSat” dalībnieks.

Latvijas komandas līdzjutēji un mentori atzīst – jauniešu mērķtiecība un neatlaidība ir augstu vērtējama. Pret šo projektu attiecoties nopietni, reizēm pat strādājot naktīs. “Zināšanas ir apbrīnojami labas, jo jaunieši ir centīgi, jaunieši ir zinātkāri, kas ir svarīgākais. Ir, protams, kļūdas, kas ir normāli, un no kļūdām mēs mācāmies. Es ceru, ka no viņiem nākotnē sanāks labi inženieri, labi speciālisti,” pauž Andrejs Puķītis, inženieris, kosmosa entuziasts, komandas mentors.

“Inženierim, biologam, zinātniekam ir visas iespējas nākotnē strādāt vai nu NASA, vai kādā citā aģentūrā. Tas CV ieraksts, ko mēs tiešām arī viņiem sakām, droši rakstiet, jūs esat izstrādājuši projektu, pusgada laikā īstenojuši, jums noteikti noderēs inženierijas jomas augstskolā vai tālāk arī savā profesijā,” stāsta Miks Dzenis, Kosmosa izziņas centra satura galvenais izstrādātājs.

Lai gan ReTV Ziņu dienesta filmēšanas dienā bija iecerēts satelītu palaist kilometra augstumā, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tas neizdevās. Jāpiebilst gan – līdz gala projekta iesniegšanas termiņam laika vēl ir gana. Tiklīdz satelīts būs uzlabots, komanda cerēs uz lidošanai labvēlīgiem laika apstākļiem.