Mediķi ikdienā veic ļoti nozīmīgu un atbildīgu darbu – gādā par ikviena pacienta labsajūtu un veselības atgūšanu. Brīvajā laikā ar hobiju palīdzību atgūst ikdienas balansu. Jau otro gadu Vidzemes slimnīcā tika veidota izstāde “Mans vaļasprieks”, kurā tikai vienu dienu ikvienam bija iespējams aplūkot, kā slimnīcas personāls pavada savu brīvo laiku.
Dejo, glezno, ada, restaurē mēbeles – tie ir vien daži no hobijiem, ar ko brīvajā laikā nodarbojas Vidzemes slimnīcas ārstniecības un administrācijas personāls. Darbinieku hobijus bija iespējams aplūkot izstādē slimnīcas poliklīnikā. Kā atklāj Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, izstāde ir pašu darbinieku iniciatīva. “Tā ir brīnišķīga iespēja parādīt, ka mēs ne tikai mākam labi un čakli strādāt, mākam atpūsties, mēs mākam labi atpūsties, mēs pat esam mākslinieki, rakstām dzeju, mākam šūt, rotaslietas taisīt, kalt, izklaidēties, un tas tikai rāda, cik daudzpusīgi ir darbinieki un arī mediķi.”
Dažus no saviem krāšņajiem darbiem uz izstādi atvedusi arī Vidzemes slimnīcas infektoloģe Signe Jākabsone. Viņa brīvajā laikā nodarbojas ar maizes cepšanu, vēja zvanu kolekcionēšanu, gleznošanu, ķiploku audzēšanu un to pušķu veidošanu, kā arī daudz ko citu. “Pagaidām pēdējie aktuālie ir aveņu audzēšana, līdz ar to sīrupu un ievārījumu taisīšana, ķiploku audzēšana, pēc tam atkal pīņu pīšana, pušķu taisīšana, jo visas audzinātājas vienmēr ir apdāvinātas nevis ar parastajiem ziediem, bet ar ķiploku, kas arī noderēs, audzinot mazus bērniņus. Kā jau medicīnā – jo vairāk tu zini, jo vairāk tu saproti, cik daudz tu nezini. Tāpat ir ar hobijiem. Jo vairāk tu sāc darīt, tad tu saproti, cik daudz tu vēl vari izdarīt.”
Citiem Vidzemes slimnīcas mediķiem brīvo laiku patīk pavadīt, aktīvi kustoties, piemēram, kāpjot kalnos un griežoties dejās. Ķirurģijas māsa Zeltīte Kampe stāsta, lai arī dejas patikušas jau no bērnības, savu īsto atradusi vien pirms astoņiem gadiem. “Bērnībā manas mīļākās pārraides bija balets – izvēles īpašas nebija. Bet skatījos to, kas ir, un izvēlējos baletu. Interese bija visu dzīvi, 40 gados saņēmos un pirmo reizi aizgāju dejot uz tautiskajām dejām. Tās man īsti neuzrunāja, lai gan bija vienalga, es, ja gribēju dejot, tad dejoju tāpat. Un tad pēc tam jau izvēlējos citādas – kādu brīdī Rīgā laikmetīgās dejas dejoju, tad atklāju kolektīvu “Greys” Valgā zem studijas “Joy”.”
Zeltīte Kampe arī stāsta, domājot par deju soļiem, aizmirstas visas problēmas. Atbildot uz jautājumu, kā hobijus izdodas apvienot ar darbu, mediķi norāda, ja ļoti grib, tad var, turklāt – ir arī tādi hobiji, piemēram, biškopība un augu audzēšana, kas ir jāieplāno ikdienā.
