Gaujas Nacionālā parka teritorijā Līgatnē norisinājās Meža konsultatīvās padomes izbraukuma sēde. Tās laikā Zemkopības ministrijas un citi nozares pārstāvji dabā aplūkoja egļu astoņzobu mizgraužu radīto postu sabiedrībai nozīmīgās teritorijās un ar saimniekiem diskutēja par iespējamajiem risinājumiem to ierobežošanai.
Izbraukuma sēdes dalībnieki vispirms pulcējās Līgatnes meža takas sākumā, kur egļu astoņzobu mizgraužu ietekme ir redzama visapkārt. Nozares pārstāvji norāda uz kritisko situāciju meža takas teritorijā un aicina sabiedrības drošības dēļ bojātos kokus izcirst.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) tomēr norāda, lielākā daļa mizgraužu apstrādāto koku jau ir izkaltuši, dabas aizsardzības liegumu zonās to darīt nedrīkst, lai veicinātu dabas daudzveidību. “Ja valsts zemēs esošās lieguma zonas ir gravās un nogāzēs, tad tur nav piekļuves, ne arī tas ir saprātīgi. Un arī, ja izlases veidā kaut kadā vietā atsevišķas egles izvilktu laukā, mēs nekādus uzlabojumus nepanāktu. Un šobrīd, kad tās egles jau ir nokaltušas, – jā, var runāt par riskiem sabiedrības drošībai, bet tas nav nekāds mizgraužu perēklis, kas apdraud saimnieciskos mežus. Egle jau ir nokaltusi, mizgrauzis jau to ir pametis un aizlidojis citur,” saka DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Vēl viena mizgraužu pārņemtā vieta, kas arī ir lieguma zonā, ir mežs Līgatnes tuvumā. Tur skats paveras uz smagi apskādētu egļu audzi. Šeit neesot atbilstoši veikti preventīvie pasākumi, tāpēc dažu gadu laikā te radusies pavisam citādāka ainava, nekā tai būtu jābūt – zaļam egļu kopumam. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits gan pauž, šajā gadījumā nemaz nebūtu bijuši efektīvi risinājumi, lai novērstu mizgraužu invāziju, norādot, nocērtot vien dažus svaigi invadētos kokus, to smarža piesaistītu mizgraužus vēl vairāk. “Katrs koks, ko izvācam ārā, kas nav galīgi nokaltis, bet ir svaigi invadēts, smaržo. Tas ir pulcēšanās avots. Mizgrauzim visa bioloģija ir balstīta uz spēju sapulcēties. Ja mēs radām iespēju sapulcēties, teiksim, daudzās vietās audzē izvācām vienu koku tur, vienu tur, vienu tur, mums ir viena ligzda tur, viena ligzda tur, viena ligzda tur.”
Pētnieks stāsta, šī vieta esot nolemta mizgraužiem, ja vien nākamajā vasarā nebūs milzīgs slapjums, kas traucētu to pārvietošanos. Vienīgais veids, kā mizgraužu darbību varētu ierobežot ir, nocirst visus audzē esošos kokus vienlaidus.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs norāda, izbraukuma sēde rīkota, lai bojājumus redzētu dabā un ar diskusiju palīdzību saprastu, kā mežu īpašnieki un sabiedrībai nozīmīgu vietu apsaimniekotāji ar savu darbību var ierobežot kaitēkļu izplatību. “Skaidrs, ka būs zonas, kur mēs tiešām neko nedaram. Atstājam visu dabai, viss ir kartībā. Un, teiksim, ir tādas zonas, kur tiešām ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai mēs saglabātu to pārējo mežu un ainavu, kādu mēs gribam redzēt. Tā lielākā būtība ir tāda, ko vajadzēja darīt īpašniekam, lai no viņa vai viņa darbības un bezdarbības rezultātā šie egļu astoņzobu mizgrauži neaiziet tālāk uz citu privātā meža īpašumu. Jo jāsaka, ka tomēr būtu jāuzņemas arī atbildība ar šo bezdarbību.”
Zemkopības ministrijā norāda, novembrī arī gaidāma nākamā sanāksme, lai plānotu, ko un kādā veidā darīt nākamgad, lai arī mežu īpašniekiem rīcība būtu skaidra.
