Jo labāks apvidus automobilis, jo tālāk jāiet pēc traktora. To zina katrs, kas kaut reizi mūžā ieperies ar pilnpiedziņas automobili purvaināapvidū. Lai gan bieži vien pat nav vajadzīgs purvs, lai ļoti veiksmīgi ieraktos smiltīs, dubļos vai meža sūnās tā, ka automobilis uzsēžas uz grīdas visā garumā. Var, protams, tādās reizēs ņemt lāpstu un mēģināt izrakt, taču pieredze čukst kaut ko citu – jo dziļāk raksi, jo pamatīgāk sēdēsi!

Patiesībā iebuksēšana uz līdzenas vietas nebūt nav vienīgais gadījums, kad jāmeklē bagāžas nodalījumā velkamā trose un jābalso garāmbraucējus, jo meža malā vai uz tilta pa vidu taču palikt neviens nevēlas. Neviens nav atcēlis autobraucēju savstarpējo palīdzību, tāpēc šoreiz tieši par to – par vilkšanu!

Laikam jau jāsāk ar to, ka ideālā versijā protams būtu izsaukt tehnisko palīdzību vai evakuatoru. Tas nenoliedzami ir pats drošākais salūzuša automobiļa transportēšanas veids gan pašiem priekš sevis, gan automobilim un skaidrs, ka arī apkārtējiem. Kā mēs labi zinām, tad ir dažādi automobiļi un daži no tiem trosē nav velkami nekādos apstākļos.

Pieredzējis autobraucējs šādiem neparedzētiem gadījumiem telefona piezīmju blociņā noteikti būs ierakstījis daža laba autovilcēja numuru, lai kritiskā brīdī nav ilgi un dikti jāsērfo interneta dzīlēs. Tācu, ja pat to izdarīt piemirsies, mūsdienās ir gana daudz uzņēmumi un induviduālā darba veicēji, kas ar prieku steigs palīgā.

Un tomēr pastāv iespēja, ka vienīgais evakuācijas plāns paliek vecā labā vilkšanas trose. Nu jā! Par trosi to daudzi sauc vēl kopš tiem laikiem, kad tā patiešām bija īkšķa resnuma metāliska trose, kas parasti mētājās katra kravinieka kastē. Vieglajā automobilī piecmetrīgu metāla trosi iel’ocīt būtu grūti. Mūsdienās varam runāt par ļoti izturīgām un kompaktām kaprona velkamajām virvēm, kuras ierūmēsies pat cimdu nodalījumā. Kur nu vēl bagāžniekā!

Auto piederumu veikalu tīkla “Autoduals” vadītājs Edgars Zaķis zina stāstīt, ka šādas virves iegādei vajadzētu veltīt pastiprinātu uzmanību, lai begu galā mums pa ķērienam vienmēr ir tas, kas vajadzīgs. Viens no kritērijiem ir velkamās virves garums. Lai arī ceļu satiksmes noteikumi paredz optimālo garuma standartu, reizēm ir labi, ka virve ir nedaudz garāka. Jo garāka tā ir, jo vairāk laika mums būs reakcijai transportēšanas brīdī.

Ne mazāk svarīgs aspekts ir velkamās virves izturība. Parasti uz iesaiņojuma atrodams maksimālais velkamais svars. Edgars tādās reizēs iesaka izvēlēties svara maksimumu ar rezervi – nekad nevaram zināt, kad un kam nāksies izpalīdzēt un tad labāk, ja varam būt droši – virve izturēs!

Bez visa tā velkamās virves bieži vien aprīkotas ar dažāda veida sakabes elementiem. Vai nu klasiskajiem metāla ākiem, vai arī stingri nošūtām cilpām. Te vajadzētu saprast, kāds ir automobilim paredzētais vilkšanas āķis. 

Kā pareizi vilkt citu transporta līdzekli? Sāksim ar personisko drošību, tāpēc pat nama pagalmā vai stāvlaukumā klātos uzvilkt atstarojošu vesti, kurai automobilī jāatrodas obligāti. Gluži tā pat, kā ugunsdzēšamajam aparātam, aptieciņai un avārijas trīstūrim. Starp citu! Arī avārijas trīsturis obligāti jāizliek aiz velkamā automobiļa, kamēr abi braucamrīki tiek savā starpā savienoti.

Normāli būtu, ja katrs autobraucējs jau laikus ir apzinājis savu auto un labi zina kā velkamo virvi piestiprināt. Modernākiem automobiļiem paratsi tas ir ieskrūvējams āķis, kas meklējams automobiļa bagāžas nodalījumā un skrūvējams vītnē, kas ar nelielu vāciņu paslēpta gan priekšējā, gan aizmugurējā bamperī. Savukārt vecāka gada gājuma braucamrīkiem tā parasti ir piemetināta cilpa zem jau minētā bampera. Kad esam tikuši galā ar to, tad nekad nebūs par lieku pārliecināties, ka virve piestiprināta atbilstoši situācijai. 

Gan vilkt, gan būt vilktam nepavisam nav vienkārša lieta. Vilcējam vajadzētu uzturēt līganu un vienmērīgu gait, uzsākt kustību bez straujiem uzrāvieniem, bremzēt pakāpeniski un izvēlēties maksimāli drošāko kustības ātrumu, neaizmirstot, ka aizmugurē esošā velkamā automobiļa stūrētājam uz jebkuru manevru atliek vien sekundes simtdaļas. Iespējams tāpēc šādās situācijās pie velkamā automobiļa stūres labāk sēsties tam, kam pieredze ir lielāka.

Velkamās automašīnas vadītājam pirms kustības uzsākšanas jāpārliecinās, ka stāvbremze nav novilkta un stūres rats nav nobloķēts. Tad atliek ieslēgt avārijas signālu un doties ceļā.

Vilkšanas laikā virvei jābūt nostieptai, tāpēc velkamais maigi tur nedaudz piespiestu darba bremzes pedāli. Tas jādara tikai tik daudz, lai samazinoties ātrumam virve saglabātu nostieptu stāvokli. Pretējā gadījumā jūs gaida nepatīgams rāviens pie nākamā paātrinājuma un nav garantija, ka virve to izturēs.

Vēl velkamai virvei jābūt nostieptai, lai samazinoties ātrumam tā nepakļūtu zem riteņiem. Tas var beigties nelāgi ne tikai pašai virvei, bet arī automobiļa ritošajai daļai.

Te gan der atcerēties, ka mēs runājam tikai un vienīgi par automobiļiem ar manuālo pārnesuma kārbu un iekšdedzes dzinēju. Ar automātiskajiem pārnesumiem ir nedaudz sarežģītāk. Vispirms jau labāk to nedarīt vispār, taču kritiskā situācijā šādu metodi var izmantot nelielās distancēs. Piemēram, no negadījuma vietas līdz tuvākai auto apkopes stacijai vai stāvlaukumam.

Automātisko pārnesumu kārbu gadījumā jāatceras arī tas, ka vilkšana var notikt tikai un vienīgi nelielā ātrumā. Speciālisti iesaka nepārsniegt 40 kilometrus stundā. Ja esam nevērīgāki, varam gatavoties lieliem izdevumiem pārnesumu kārbas remontā vai pat nomaiņā.

Arī elektroauto vilkšana nav diez cik laba ideja, jo, kā norāda vācu “Auto motor und sport”, ne tikai ražotāji, bet arī Vācijas Automobiļu klubs ADAC iesaka elektroauto ar tukšu bateriju līdz tuvākajai uzlādes vietai transportēt ar evakuatoru, nevis vilkt. Un iemesls ir gluži vienkāršs - ja elektromobiļa baterija ir pilnīgi tukša, tad nedarbojas elektronika un, sākot mašīnu vilkt, caur riteņu asīm un elektromotoru ģenerētā elektrība var nosvilināt mašīnas elektroniku. Vai to darīt, vai nē – tas jāizlemj katram pašam, taču iegādājoties elektrisku spēkratu būtu prātīgi noskaidrot visus ar vilkšanu saistītos jautājumus. Kā labi saprotam – elektriskam spēkratam palikt ceļa malā bez dzīvības pazīmēm ir daudz lielākas izredzes.

Lai arī kurš kuru velk, abiem autobraucējiem nāktos pilnībā pārzināt rīcības plānu. Pirms uzsākt vilkšanu, abiem autobraucējiem būtu rūpīgi jāizplāno maršruts, lai pēc iespējas mazāk būtu asu pagriezienu un apstāšanos. Vadītājiem jāvienojas arī par brīdinājuma signāliem, kurus viņi viens otram var dot vilkšanas laikā. Parasti vadītājs, kuru velk, brīdina velkošās automašīnas vadītāju ar tālās gaismas periodisku ieslēgšanu. Protams, ja cietējam viss ir kārtībā ar elektrosistēmu.

Problēmas uz ceļa var rasties pat pilnīgi jaunam automobilim, taču jebkurā gadījumā ir vērts rūpīgāk sekot līdzi braucamrīka tehniskajam stāvoklim, lai maksimāli izvairītos no tik nepatīkamiem brīžiem. Vismaz 70 procenti visu likstu varētu nenotikt, ja laikus tiktu novērsti pirmie simptomi. Vislabākā velkamā virve ir tā, kura tā arī nekad netiek izmantota.