Dzīvnieku patversmes arvien biežāk kļūst par vairāku pamestu un noklīdušu mīluļu mājvietām. Šie dzīvnieki cerīgi gaida savu saimnieku, kas sniegs viņiem rūpes. Tomēr vien retais apsver apmeklēt patversmi, lai izvēlētos mājdzīvnieku.
Valmieras dzīvnieku patversmes dzīvnieku kopēja Judīte Rūsa: “Cilvēki bieži vēlas kucēnus, taču šobrīd mums ir tikai pieauguši suņi. Jaunākais suns ir gadu vecs. Viņa vārds ir Blekijs, un viņš ir ļoti jauks, mīļš suns ar tādām kā brillītēm ap acīm. Vienīgā problēma ir tā, ka viņš ir hiperaktīvs. Cilvēki, kas adoptējuši viņu kā kucēnu, neapzinājās viņa hiperaktivitāti. Vairs nespēja ar to tikt galā. Beigu beigās viņš nonāca šeit.”
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Valmieras dzīvnieku patversmē mīluļu skaits ir strauji pieaudzis un ilgstoši nesamazinās. Patversme ir pārpildīta ar dzīvniekiem, kuri ilgojas pēc jaunām mājām, taču adopcijas temps diemžēl nav pietiekams, lai samazinātu patversmes noslogojumu. Rūsa: “Mums visi āra voljeri ir aizņemti ar suņiem, un šobrīd nav brīvu vietu. Mums ir dažāda auguma suņi: mazi, vidēji un lieli. Visi suņi ir mīļi un draudzīgi. Ir tikai viens suns, par kuru ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, kāds viņš ir un kādas ir viņa vajadzības. Pārējie visi ir tiešām mīļi, cilvēcīgi un ļoti jauki suņi.”
Ja agrāk bija liels pieprasījums pēc maza izmēra suņiem, kucēniem, kaķēniem, tad šobrīd pat tas ir samazinājies, padarot adopcijas procesu vēl izaicinošāku. Rūsa: “Šobrīd situācija ir diezgan sarežģīta, viss ir apstājies un nekas nevirzās uz priekšu. Iespējams, tas ir tāpēc, ka cilvēki nezina, kas notiks rīt. Kad nav maza auguma suņu, cilvēki tos visu laiku prasa. Bet šobrīd, kad viņi ir pieejami, ir pilnīgs klusums. Tāpēc mēs cenšamies aktīvāk viņus reklamēt, lai viņi atrastu mājas. Viņi tiešām ir pelnījuši labas mājas.”
“Šobrīd visiem interesē tieši kaķēni. Lielie kaķi paliek aizkadrā, gaidīšanas režīmā, kamēr ir kaķēnu laiks,” tiek atzīts dzīvnieku patversmē.
Dzīvnieka adopcija ir nopietns un atbildīgs lēmums. Pirms tam ir rūpīgi jāizvērtē savas iespējas, dzīves apstākļi un ikdienas rutīna, lai pārliecinātos, vai esat gatavs uzņemties šo atbildību, vai jums tiešām ir nepieciešams mājdzīvnieks, jo katrs dzīvnieks ir citādāks. Rūsa: “Mums ir suns, kuram ir daudz gadu – Reksis. Viņš ir ļoti mīļš, bet visu mūžu ir pavadījis pie ķēdes. Es negribētu, lai viņam atkal būtu jābūt pie ķēdes, bet nezinu, vai viņam būtu labāk šeit. Mollija ir atrasts suns, bet viņa ir ļoti skaļa. Cilvēki no viņas vairās, un tas, iespējams, ir galvenais iemesls, kāpēc no viņas gribēja atbrīvoties. Kad mēs viņu atradām, saimnieks teica, ka viņam viņa vairs nav vajadzīga. Bet Mollija ir ļoti labs suns. Pat deviņos gados spēlējas ar bumbiņām kā kucēns. Ir svarīgi vēlēties suni un ar viņu darboties. Tas nav tā, ka suns uzreiz būs draudzīgs un mīļš, jūs viņu aizvedīsiet uz mājām. Suņiem arī ir nepieciešams laiks, lai pieņemtu cilvēku, tad viņi var ātrāk atrast mājas.”
Lai rosinātu cilvēku interesi par patversmē esošo mīluļu adopciju, tiek piedāvātas arī pastaigas ar dzīvniekiem.
Valmieras dzīvnieku patversme ir viena no nedaudzajām dzīvnieku patversmēm Latvijā, kur mīluļu adopcija ir bez maksas. Bet, ja nav iespējas adoptēt kādu no dzīvniekiem, var palīdzēt arī ar pārtiku. Šobrīd visvairāk vajadzīga ir barība gan kaķiem, gan suņiem – gan konservi, gan sausā barība.
Foto: Freepik; ilustratīvs