Sens latviešu tautas ticējums vēsta, ka zirņi ir jāsēj gada 100. dienā, tad tie nebūs tārpaini. Šī diena ikreiz iekrīt aprīļa sākumā, tāpēc laika apstākļi var būt pat ļoti krasi atšķirīgi. Zemnieku saimniecībā “Zutiņi”, kur ar zirņu audzēšanu nodarbojas jau daudzus gadus, saka, ka senču tradīcijas tur godā, tai pašā laikā cenšas izprast to pamatojumu. Lai zirni liktu vagā, zemei jābūt gana iesilušai. Tai pašā laikā jo agrāk zirņi būs iesēti, jo mazāka iespēja tajos attīstīties tārpiem. 

Zemnieku saimniecībā “Zutiņi” Krimuldas pagastā zirņus sējas laiks ir tad, kad augsne ir pieteikami iesilusi un tā vairs nav pārlieki mitra. Saimniece Rūta Beirote saka, ka nevienmēr tā ir gada 100. diena. “Šogad tas varēja būt pat ātrāk pie mums, bet pērn mums bija jāpagaida ilgāk, jo tomēr Vidzeme nav gluži Kurzeme vai Zemgale. 

– Bet jums zeme ir sagatavota zirņu sējai. Kas ir galvenais, lai zirņus liktu zemē un tie labi augtu? 

Pirmkārt, lai sniegs ir nokusis, nākamais, lai liekais ūdens un zeme ir novilkusies, tālāk mēs zemi uzrušinām, ir jāģatavo vai nu vaga, vai dobe, kur tos zirņus sēsim. Ja domājam par dobēm, tad vēl var domāt, cik plati, bet tāds vislabākais variants būtu kā divas kartupeļu vagas sakasītas kopā.” 

Lai zirnis zemē justos labi, augsnes temeperatūrai vajadzētu būt aptuveni plus pieciem grādiem. “100. diena nebūt nav vienīgais ticējums, kas ir jāņem vērā latvietim. Latvieši vēl ir izdomājuši, ka ir jābūt īpaši ģērbtam. Senie latvieši teica, ka ir jābūt cimdiem rokā un kažokam mugurā. Šodien mums ir silts laiks, varam viegli ģērbtas sēt zirņus, bet senos laikos tā simtā diena jau bija krietni vien aukstāka, ja pūta ziemeļu vējš, kā bieži vien bija, un bija auksts, tad bez kažoka nekādi, tas tad arī piesauca to veiksmi. Cimdi rokā, tiem jābūt rakstainiem, tas līdzīgi kā zirņi zied ziediem daudziem, jo rakstaināki cimdi, jo vairāk zirņu ziedu. Kad visa darbiņš padarīts, tad vagas galā jāievelk krusts, lai dieviņa svētība.”

Latvieši vēl ticējuši, ka zirņus jāsēj klusējot un nedēļas nogalē, jo tad pākstī būs vairāk zirņu. Turpinot iekārtot zirņu dobi, vēl jāpadomā, kādas šķirnes zirņi tiek sēti un cik blīvi tie augs. “Ir ļoti maz tādu zirņu šķirņu, kas notur sevi pašas, tas nozīmē, ka būs jāsprauž mietiņi un jānovelk viens vai divi striķīši. Protams, ka būs arī jāravē. Līdz ar to, ka mēs šeit sataisīsim četras, sešas vai astoņas rindas ar zirņiem, tad tai vidējai rindai būs grūti piekļūt klāt gan ravējot, gan lasot pākstis pēc tam. Tāpēc mana izcilā formula ir trīs līdz četras zirņu rindas.” 

Dobītes dziļums aptuveni trīs līdz seši centimetri. “Ja mēs to uzliksim uz tāda cieta kunkuļa, nebūs, kur ielaist sakni. Savukārt, ja tādu kunkuli uzliksim uz galvas, to nevarēs pacelt. Ja kaut kur tādi lielāki, paņemam ārā vai saspaidām, lai zirnim būtu silta, mīksta gultiņa bez liekiem kunkuļiem.” 

“Zutiņu” sētā godā tur latvju pelēkos zirņus, taču šoreiz sēsim parastos cukurzirņus, kuri savu gatavību sasniedz aptuveni 60 līdz 90 dienu laikā. Kad darbiņš paradīts, dobītes jāaizber. “Beram ciet, liekam virsū cepuri un skatamies lai tas nav liels kunkulis vai akmens.” 

Saimniecei bieži jautājot, vai zirņus pirms sēšanas nepieciešams mērcēt. 

“Ja zeme ir auksta, tad mēs rekumendējam zirņus nemērcēt. Zirnis pats, zemē guļot, sapratīs, kad ir pietiekami silti un mitri, lai uzsāktu savu dīgšanas procesu, un tas notiks zirnim saprotamā veidā.” 

Ātrai apēšanai agri iesētus zirņus Zutiņos piesedz ar agro tīklu. “Šādā veidā var pasargāt zirni arī no visādām citām neražām, jo ne jau tikai auksta zeme un sapūšanas risks apdraud. Apdraud zosis, kas var atnākt apēst, nevajag domāt, ka gaidīs, kad zirnis uzdīgs, viņas izkasīs no zemes un apēdīs. Tās var būt vārnas, visādi citi putni. Līdz ar to ar agrotīklu vai plēvi ne tikai nodrošinam siltumu, bet arī aizsargājam no dažādiem lielākiem kaitēkļiem, kas var zirni apēst.” 

Foto: Freepik; ilustratīvs