Pirms 11 gadiem notikušās Zolitūdes traģēdijas krimināllieta vēl nav beigusies. Senāts šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu par būvinženieri Ivaru Sergetu, kā arī vēl četriem apsūdzētajiem, kurus apgabaltiesa bija attaisnojusi. Krimināllietas atcelto daļu atkal būs jāskata Rīgas apagabaltiesai.
Pirms vienpadsmit gadiem 21. novembra vakarā Zolitūdē notika lielākā traģēdija neatkarīgās Latvijas laikā. Iebrūkot veikala Maxima jumtam, bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti. Apjomīgo krimināllietu tiesa sāka skatīt 2015. gadā. Gan pirmajā, gan otrajā instancē par vainīgu tiesa atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, kam Rīgas apagabaltiesa piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus cietumā. Otrās instances spriedumu pārsūdzēja gan prokurors, gan apsūdzētais, gan cietušie.
Biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova: “Mēs neesam asinskārīgi. Mēs tikai par to, lai kāds tiešām atbildētu par to, ka mans dēls, mana meita, tēvs, māte vai kāds cits ir gājis bojā. Vienpadsmit gadi ir pagājuši, un tas, ka joprojām nav šī sprieduma, gulstas uz iepriekšējo instanču tiesām.”
Augstākās tiesas senāts daļu prokurora un cietušo argumentu Zolitūdes krimināllietā atzīst par pamatotiem. Apgabaltiesa Ivaru Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Senāts spriedumu šajā daļā atcēla, jo Apgabaltiesa tiesa nav izvērtējusi, ka ēkas nobrukumu radīja vairāki cēloņi. Tāpat netika ņemts vērā soda un nodarījuma samērīgums. “Ēkas nobrukumu radīja vairāku cēloņu esība. Nevis tikai neatbilstoši nestspējai izvēlētā kopnes projektēšana, bet, ka Apelācijas tiesa nav izvērtējusi būvniecības ekspertīzes ekspertu atzinumu, ka bija neatbilstošas arī bultskrūves un uzgriežņi izmantoti šo kopņu stiprināšanai, kas arī bija nozīmīgs iemesls jumta nobrukumam,” saka senators Aivars Uminskis.
Tāpat Augstākā tiesa (Senāts) lēmusi atcelt Rīgas apgabaltiesas lēmumu par nevainīgiem atzīt būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un bijušo Rīgas pilsētasbūvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi. Senāts spriedumu šajā daļā atcēla, jo apgabaltiesai bija jāņem vērā normatīvie tiesību akti, kas nosaka profesionālo pienākumu izpildi. “Kas attiecas uz Staņislavu Kumpiņu un Mārtiņu Draudiņu, viņiem vajadzēja atbilstoši likumam darboties savas komptences ietvaros tā, lai būvniecības rezultātā tapusī ēka atbilstu drošības prasībām, nevis tikai formāli šīs prasības ievērot un vadīties tikai no projekta. Šeit runa ir parbultskrūvēm un uzgriežņiem. Redzot, ka bultskrūves un uzgriežņi ir neatbilstoši, vajadzēja rasties saprātīgām šaubām un vajadzēja pieprasīt šīs ziņas autoruzraugam,” saka senators Aivars Uminskis.
Attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem apgabaltiesa nekonstatēja viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma esību. Arī Senāts atzina, ka apgabaltiesas motīvi šajā daļā ir argumentēti un pareizi. Par Senāta lēmumu gandarīta ir arī biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja. “Mēs esam pārsteigti. Atskatoties uz tiem vienpadsmit gadiem, kas pagājuši kopš traģēdijas dienas, jau esam pieraduši pie tā, ka cietušo viedoklis interesē tikai žurnālistus, netiek ņemts vērā no valsts un tieslietu sistēmas puses. Izlasot to lapaspusīti no Senāta lēmuma, spilgti redzams, ka Senāts pasaka – jūs, rajona un apgabaltiesa, nespriedāt taisnīgu sodu tiem, kuri ir vainīgi 54 cilvēku bojāejā.”
Biedrības vadītāja arī uzsver, ka taisnība beidzot uzvarējusi arī attiecībā uz glābējiem, kas līdz šim netika uzskatīti par cietušajiem, jo dzīvību tiesu ieskatā esot zaudējuši pildot darba pienākumus.
Senāta atceltajā daļā lieta atkal nonāks Rīgas apgabaltiesā. Ločmele-Luņova cer, ka šoreiz spriedums būs taisnīgs. No tā, kāds būs nākamais apgabaltiesas lēmums, arī būšot atkarīgs, vai biedrība iesniegs tiesā prasību pret valsti, ka traģēdijas brīdī, iespējams, nav bijusi izveidota efektīva būvniecības kontroles sistēma, kas šādas traģēdijas nepieļautu.
