Jēkabpils novadu plūdi skāruši regulāri jau daudzu gadu garumā. Vieni no pēdējiem notika pirms trīs gadiem, taču vissmagākā situācija bija 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedza 7,80 metrus un applūda trešdaļa pilsētas. Šogad šim notikumam aprit jau 45 gadi. Lai atskatītos uz to, Jēkabpils pilsētas bibliotēkā izveidota izstāde. Tajā apskatāmas novadpētnieka Jāņa Amata plūdu laikā Jēkabpilī uzņemtās fotogrāfijas, bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli, periodikas publikācijas un grāmatas par Daugavu.
Sandra Miņkova, Jēkabpils pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe: “Tātad, 1981. gada plūdi, kā redzams, pamati jau ir zem ūdens un iekšā istabā jau ir ūdens, mantas ir paceltas uz steķiem. Nu, mēs paši slēpāmies augšā bēniņos, un tas bija tāds dramatisks gadījums, teikšu tā.”
Aiz šādas šķietami nevainīgas fotogrāfijas, kurā redzama māja ar plūdu ūdenī iegrimušiem pamatiem, slēpjas jēkabpilietes Sandras atmiņas par savas dzimtas mājām. Savulaik viņa dzīvoja Sakas salā. Lai gan 1981. gadā Sandrai bija tikai 19 gadi, šos notikumus viņa joprojām atceras ļoti spilgti.
Sandras Miņkovas māja.
Sandra Miņkova, Jēkabpils pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe: “Parasti ūdens visvairāk sāka plūst un celties naktī, un glābēji brauca pa ielām un ar ruporiem teica – “Jēkabpilieši, neguliet, jo ceļas Daugavā ūdens!” Un citreiz bija arī tā, ka evakuēja cilvēkus vienkārši pa logiem, jo vairs nevarēja tikt pa durvīm ārā. Teikšu tā atklāti, bieži vēl redzu sapņos šo gadījumu.”
Līdzīgi stāsti slēpjas arī aiz citām fotogrāfijām, kas šobrīd apskatāmas Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstādē par lielākajiem plūdiem Jēkabpils vēsturē – 1981. gadā. Toreiz šo notikumu iemūžināja novadpētnieks Jānis Amats. Tie bija grandiozākie plūdi Jēkabpilī un tās apkārtnē. Tos spilgti atceras arī Mārtiņš Rupmeijs, kurš dzīvo Sakas salā un savas dzīves laikā ir piedzīvojis visus tur notikušos plūdus.
Mārtiņš Rupmeijs atminas: “Tika bombardēts no lidmašīnām, no helikoptera, vai ne? Bet neko nepanāca, bet pie Līksnas panāca, un Līksnas ledus sastrēgums tika likvidēts un ūdens līmenis strauji kāpa. Jūs redziet, mana roka ceļas uz augšu, šādā veidā cēlās ūdens līmenis uz augšu. Ne jau plūda projām, bet uz augšu cēlās, jo Zeļģu tilta aizsprostojums netika likvidēts. Nāca viss virsū un ūdenim nebija kur palikt.”
Pulksten 23.00 ūdens līmenis pie Jēkabpils jau sasniedza 7,80 metrus, un applūda trešdaļa pilsētas. Līdz nākamās dienas rītam situācija neuzlabojās. Tad rīta agrumā helikopteri ledus sablīvējumu spridzināšanai atkal nometa 250 kilogramus smagu bumbu, taču arī šis mēģinājums bija nesekmīgs. Tāpēc tika pieņemts lēmums savienot kopā divas bumbas un tās nomest vienlaikus.
Mārtiņš Rupmeijs: “Daugavas ledus līmenis pacēlās.. pa gabalu izskatījās labi augstu, kāds metrs vismaz pacēlās. Un pēc pusstundas Daugava visa bija izgājusi.”
Tomēr Daugava aiz sevis atstāja arī neizdzēšamas pēdas. Applūda 650 mājas, un pilsēta cieta ļoti lielus zaudējumus.
Mārtiņš Rupmeijs atklāj: “Es iegāju putnu fermā iekšā, tūlīt kā nokritās līmenis. Un pirmajā korpusā no 16 000 vistām bija palikušas kādas 200 dzīvas. Kā saka, slapja vista. Viņa bija droši vien kāpusi uz citas vistas vai kā, jo tas bija būros. Otrajā korpusā, kur bija trīsstāvu baterijas, tur 1. stāvs bija pilnīgi zem ūdens. Tur visas vistas noslīka. Un kopējais vistu noslīkušais skaits bija apmēram 25 000.”
Tomēr tie nebija lielākie zaudējumi. Kādā fermā noslīka 1029 govis. Vai līdzīgi plūdi atkārtosies arī nākotnē, pagaidām paliek atklāts jautājums. Nesen atjaunots plūdu aizsargdambis, taču, kā mēdz teikt, Daugavai vienmēr ir savi plāni.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |