Kremļa propaganda, kuru mērķtiecīgi izplata Krievijas valsts televīzijas, kļūst aizvien iekapsulētāka un atrautāka no realitātes, melus sapinot kopā ar noklusējumiem. Rietumu demokrātijās dzīvojošajiem varētu šķist neiedomājami, ka par lieliem sprādzieniem, kas skar infrastruktūru valsts teritorijā, klusē ne tikai amatpersonas, bet arī mediji. Taču tieši tāda ir realitāte Krievijas valsts televīzijās.
To skatītāji plaši tiek iepazīstināti ar dažādām problēmām Rietumos, tur notiekošiem protestiem, taču ne vārda neuzzina, piemēram, par pagājušajā nedēļā notikušajiem atkārtotajiem Ukrainas triecieniem pa Krievijas internetveikala “Wildberries” noliktavām Penzā, Sarapulā, kas atrodas Udmurtijā, un Zamuļankas ciemā Permas novadā.
Jāpiebilst, ka Ukrainas kampaņa pret “Wildberries” sākās jūlija vidū un kopumā triecieni doti jau 10 noliktavām, tādējādi iznīcinot 10% kompānijas resursu. Uzbrukumi skar ne tikai Krievijas e-komercijas gigantu, bet netieši arī diktatora Vladimira Putina sabiedroto loku un valsts banku sektoru.
Kā norāda ārvalstīs dzīvojošie Krievijas ekonomikas eksperti, ja jūs esat parādā bankai miljonu, tā ir jūsu problēma. Taču, ja jūs esat bankai parādā miljardus, kurus nevarat atdot, tā kļūst par bankas problēmu. Tieši šāda situācija ir ar Ukrainas triecienu ietekmēto “Wildberries” uzņēmumu un tā kredītsaistībām.
Tāpat Krievijas iedzīvotājiem, kas patērē televīziju saturu, tika noklusēts, ka 1. augusta vakarā notika sprādziens Maskavas centrā esošajā itāļu restorānā “Balzi Rossi”, kurā gāja bojā trīs cilvēki.
Krievu propagandisti naski analizē ekonomiskās problēmas Vācijā un Francijā, tās krietni pārspīlējot, taču neviens ekonomists neuzdrošinās atklāti runāt par Krievijas ekonomikas lejupslīdi un tajā valdošajām problēmām.
Oficiālā propaganda, kas tiek izplatīta Kremļa televīzijās, ataino realitātei neatbilstošu ainu gan pašā Krievijā, gan Ukrainas kaujas laukā. Lai arī šķiet, ka tas ir bezjēdzīgi sociālo mediju laikmetā, tomēr Kremlis tam tērē milzīgas naudas summas, to apvienojot ar interneta ierobežojumiem.
Turklāt par video un fotogrāfiju publicēšanu sociālajos tīklos, kur redzamas Ukrainas triecienu sekas, noteikta administratīvā atbildība. Faktiski Krievijā ir ieviesta Staļina laika kara cenzūra.
“Izskatās, ka ekonomikas pārorientēšana uz kara pamatiem ir pārvērtusi kādreiz vareno propagandas mašīnu par pūstošu ķirbi,” raksta opozīcijas medijs “The Moscow Times”.
Rietumu analītiķi norāda, ka Krievijas valsts propaganda televīzijās un sociālajos medijos izmanto dažādas stratēģijas. Televīzija paļaujas uz centralizētu, agresīvu indoktrināciju gados vecākai auditorijai, savukārt sociālie mediji izmanto decentralizētu, smalku un interaktīvu manipulāciju dažādos globālajos tīklos.
Propaganda šķiet izmisuma pārņemta
“Krievija lieliem soļiem virzās uz priekšu Ukrainas frontē, “atbrīvojot” vienu apdzīvotu vietu pēc otras. Zaudējumi ir minimāli. Savukārt Ukraina neizbēgami zaudē, kritušo ukraiņu karavīru skaits ir milzīgs. Krievi iznīcina tikai Ukrainas militāros objektus, savukārt ukraiņi nežēlīgos triecienos nogalina Krievijas civiliedzīvotājus. Nekādi postoši ukraiņu triecieni pa “Wildberries” noliktavām pagājušajā nedēļā nav bijuši. Krievijas tauta ir tik vienota kā nekad agrāk” – tieši šādus ideoloģiskos vēstījumus un skatu uz notiekošo pagājušajā nedēļā ieguva Krievijas valsts televīziju skatītāji.
Patiesi fakti ir gaismas gadu attālumā no šiem izdomājumiem. Taču jāņem vērā, ka Krievijas valsts televīzijas patērē gana liela auditorija, īpaši reģionos, un tai nav citu informācijas avotu, turklāt tā ir galvenā Putina pārliecināto atbalstītāju bāze.
Tieši tādēļ ir tik svarīgi ziņot par uzvarām, kuru realitātē nav, un klusēt par zaudējumiem. Tieši tādēļ ir tik svarīgi kurināt antiukrainiskas noskaņas, vienlaikus draudot iznīcināt visu Rietumu pasauli.
Domnīca “Starptautiskais kara pētījumu institūts” (ISW) norāda, ka Kremlis izmisīgi cenšas maskēt savu lēno virzības tempu Ukrainā ar pārspīlētiem apgalvojumiem par panākumiem.
Vienlaikus ISW vēsta, ka Krievijas spēki jūlijā cieta līdz šim augstāko zaudējumu līmeni 2026. gadā, maksājot arvien augstāku cenu par būtisku virzības tempa nepalielināšanos.
Savukārt raidījuma “60 minūtes” vadītāji Olga Skabejeva un Jevgēņijs Popovs nenogurstoši ziņo par to, ka katru dienu tiekot “atbrīvotas” vairākas apdzīvotas vietas, krievu “precīzie” raķešu triecieni iznīcinot vienu Ukrainas militāro objektu pēc otra.
Patiesībā saskaņā ar ISW analīzi nekāda masveidīga Ukrainas teritoriju ieņemšana nenotiek, savukārt krievu triecieni ir koncentrēti pa civilajiem objektiem.
Domnīcas “Carnegie Endowment for International Peace” vecākā zinātniskā līdzstrādniece Darja Masikota 29. jūlija ierakstā sociālajā tīklā “X” vēstīja, ka “krievi turpina uzbrukt civilajiem vilcieniem. Arī mans vilciens tika evakuēts šī iemesla dēļ. Es klusi stāvēju kopā ar nelielu ukraiņu tautas grupu tumsā zem visskaistākajām zvaigznēm, kādas jebkad esat redzējuši, un klausījos. Es klusībā pateicos visiem roku pāriem, kas mūs sargāja”.
Tikmēr Polijas starptautiskais ziņu tīkls “TVP World”, atsaucoties uz neatkarīgu Krievijas pētniecisko izdevumu “Mozhem Obyasnit” (“Mēs varam paskaidrot”), kas darbojas ārpus Krievijas, vēsta, ka Krievijas valsts televīzijas skatītāju skaits šogad ir samazinājies par divciparu skaitli, jo auditorija arvien vairāk novēršas no Kremļa vēstījumiem.
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar janvāri Krievijas ideoloģiskā flagmaņa un vadošās raidorganizācijas “Krievija 1” auditorijas rādītāji samazinājās par 10%. Tajā pašā laikā strauji ir pieauguši tiešsaistes platformu rādītāji – “YouTube” pirmajos divos gados pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadā piesaistīja 7 miljonus skatītāju mēnesī, bet “Google” reģistrēja pieaugumu par 8 miljoniem mēnesī. Te gan jāatzīmē, ka pēdējā laikā krievi aizvien vairāk sastopas ar apgrūtinātu piekļuvi “YouTube” un citiem sociālajiem tīkliem.
Ukraiņu “terorisms” un “svētā” krievu atombumba
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kārtējo reizi nelaida garām iespēju pažēloties par ukraiņu “terorismu”. Vienlaikus tas ir apliecinājums, cik ļoti savos ideoloģiskajos dubļos ir iestigusi Kremļa propagandas mašīna.
Par ukraiņu “teroristiem” krievi sūkstās jau kopš kara sākuma. Plaši ir demonstrēti nepārbaudāmi bezpierādījumu sižeti par notvertiem Ukraiņu savervētiem diversantiem. Visus piecus gadus ir solīta nežēlīga atriebība Rietumiem par “terorisma sponsorēšanu”. Uzcītīgam Krievijas televīziju skatītājam šie naratīvi jau būtu jāzina no galvas.
Kas tik šajos piecos kara gados nav regulāri izskanējis. Gan solījumi nogalināt “teroristus” Zelenski un Budanovu, gan par leģitīmu mērķi pasludinātās visas Rietumu amatpersonas, kas apmeklē Ukrainu, gan draudi “noslaucīt no zemes virsas Berlīni un Londonu”, gan klaigas, ka tiks iznīcinātas visas Rietumu ieroču rūpnīcas, kas piegādā bruņojumu Ukrainai.
Militārais propagandists Igors Korotčenko pagājušajā nedēļā ne pirmo reizi paziņoja – lai ieriebtu Francijai, krieviem ir jāatbalsta Āfrikas tautu “antikoloniālā” cīņa. Savukārt odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs savulaik aicināja atbalstīt hutu nemierniekus.
Rodas sajūta, ka Kremļa propagandisti sevi ir izsmēluši. Jo visi iespējamie draudi jau ir izteikti, Eiropas galvaspilsētas no zemes virsas jau noslaucītas un “Makrons un Mercs identificēti pēc zobiem”. Jo vairāk ukraiņi apdraud Krieviju tās teritorijā, jo vairāk draud propagandisti. Tostarp ar apskaužamu regularitāti tiek izteikti kodoldraudi.
Opozīcijas izdevums “Meduza” vēsta, ka, uzrunājot ticīgos Svētās Trīsvienības Serafima-Divejevas klosterī Ņižņijnovgorodas apgabalā, patriarhs Kirils runāja par Krievijas kodolieroču radīšanu un mērķi. Sarovā, kuru Kirils pieminēja savā runā, atrodas Krievijas Federālais kodolcentrs – Viskrievijas Eksperimentālās fizikas pētniecības institūts.
“Zinātnieki, kas strādā šeit, Sarovā, radīja mūsu krievu atombumbu, kas izjauca ienaidnieka plānus iznīcināt un paverdzināt mūsu tēvzemi. Tādējādi, pateicoties šeit strādājošo zinātnieku, inženieru un strādnieku darbam, mūsu valstij tika piešķirta Dieva žēlastība un žēlsirdība,” pauda patriarhs Kirils.
“Meduza” atgādina, ka 2023. gadā, pasniedzot fiziķim Radijam Ilkajevam Svētā Sergija Radonežas ordeni, patriarhs paziņoja, ka kodolieročus radīja “Dieva neizsakāmā providence” un “pateicoties šai varai, Krievija ir saglabājusi neatkarību un brīvību”.
Putins apstāties nedomā
Propagandistiem savi vēstījumi ir jāuztur pie dzīvības, jo Putins nekādām miera sarunām nav gatavs.
“Krievijas problēmas ir reālas, taču valsts tomēr ir spējīga uzturēt konfliktu. Tās ekonomika joprojām ir pietiekami funkcionāla, un tai ir nepieciešamais cilvēkresursu un ieroču krājums, lai turpinātu cīnīties. Maskava arī izstrādā jaunus veidus, kā atgūt iniciatīvu. Kremļa uzstājība uz cīņas turpināšanu krieviem pasliktinās dzīvi, tāpēc Maskavā ir elites, kas aicina panākt sarunu ceļā risinājumu. Taču nekas neliecina, ka Putins klausītos. Tātad karš gandrīz noteikti ieilgs,” pagājušajā nedēļā rakstīja ietekmīgais žurnāls “Foreign Affairs”.
Tā analītiķu ieskatā, kamēr Putins ir pārliecināts, ka viņam ir priekšrocības pār Ukrainu, pateicoties viņa ballistisko raķešu destruktīvajai iedarbībai, un tam, ka Ukraina ir neaizsargāta to pārtvērēju trūkuma dēļ, viņš, visticamāk, turpinās mēģināt nogurdināt Ukrainu neatkarīgi no kaitējuma paša valstij. Putins uzskata, ka amerikāņu un eiropiešu nesaskaņoti aicinājumi uz sarunām vai pamieru ir viltība, lai iegūtu Ukrainai vairāk laika.
“Nav nekādu pazīmju, ka Putins būtu noskaņots ar kādu sarunāties, izņemot neregulāras diskusijas ar ASV administrāciju, kurās valda frustrēta cerība, ka viņam uzvara tiks pasniegta uz šķīvja (valsts sekretārs Marko Rubio ir skaidri norādījis, ka tas nenotiks). Tā vietā viņš joprojām cer uz uzvaru, un, ņemot vērā viņa pasaules uzskatu, ideoloģiju un politisko sistēmu, ko viņš ir izveidojis, tam nevajadzētu būt pārsteigumam. Piemēram, publicēšanas brīdī Ukraina apgalvo, ka Putins plāno līdz rudenim mobilizēt vēl 500 000 vīru. Turklāt viņš pretendē uz vēl lielāku teritoriju, kamēr Ģenerālštābs pastāvīgi sniedz nepatiesus ziņojumus par Krievijas spēku progresu,” raksta domnīca “Eiropas politiskās analīzes centrs” (CEPA).
Domnīcas ieskatā ideja, ka Putins jelkādu sarunu rezultātā pieņems pamieru, nav balstīta uz reālistisku šī cilvēka vai viņa politikas novērtējumu. Četri kara gadi ir noveduši pie Krievijas valsts un ekonomikas praktiski pilnīgas militarizācijas, kā arī represiju pastiprināšanas līdz līmenim, kas atgādina vēlīno staļinismu.