E.Coli infekcija, ar kuru inficējušies un ārstēšanos slimnīcā aizvien turpina vairāki bērni, ir viens no rādītājiem, ko regulāri monitorē arī dzeramā ūdens analīzēs. Mājsaimniecībām, kuras izmanto savu sistēmu, kā piemēram, aku, pārbaudīt dzeramo ūdeni reizi gadā ir tikai rekomendācija. Bet speciālisti gan aicina šīm analīzēm pievērst lielāku vērību.
Ūdenssaimniecību Ogrē apsaimnieko uzņēmums “Ogres komunikācijas”, tostarp regulāri monitorē dzeramo ūdeni. Gada laikā pārbaudes notiek desmit reizes. Piecas reizes gadā to veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija, savukārt pārējās ir uzņēmuma iniciatīva.
Analīzēs pēta līdz pat 52 rādītājiem. Katrā no reizēm obligāti pārbauda trīs. Viens no tiem ir šobrīd uzmanības centrā esošā E.Coli infekcija. Robežnieks: “Un viņiem jābūt nulles vērtībā, tātad nedrīkst būt nekāds pilnīgi šis piejaukums.”
“Ogres komunikācijas” vadītājs uzsver, ja ar centralizēto ūdenssaimniecību situācija ir skaidra, tad daudz sarežģītāka tā ir mājsaimniecībās, kur izmanto decentralizēto sistēmu, piemēram, akas. To apstiprina arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā, uzsverot, ka šajā gadījumā iedzīvotājiem daudz atbildīgāk būtu jāizturas pret dzeramā ūdens pārbaudēm.
Asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus: “Diemžēl, tā situācija ir tāda, ka ļoti, ļoti daudzos gadījumos un stipri lielākajā daļā gadījumu ir novērojams tā saucamais antropogēnais jeb cilvēka izcelsmes piesārņojums. Ko tad mēs vienā vai otrā veidā – kāds tīši vai netīši caur sirsniņmājām vai caur kaut kādiem mēslošanas procesiem lauksaimniecībā esam, nu, teiksim tā, izmainījuši, satecinājuši pazemes ūdeņos, radījušas potenciālus riskus. Protams, katrs risks ir jāizvērtē atsevišķi un tas, ko mēs noteikti aku sakarā iesakām – ja tev pašam ir sava ūdensapgādes sistēma un neizmanto pilsētas ūdeni, tad noteikti pārbaudi. Reizi gadā, izanalizē, kas slēpjas tavā ūdenī, lai tu būtu drošs par to, ka tu dzer drošu un veselībai atbilstošu ūdeni.”
Institūta BIOR laboratorijā gada laikā nonāk tūkstošiem dzeramā ūdens paraugu. Tos ved gan uzņēmumi, gan privātpersonas. “Neliels mikrobioloģiskais piesārņojums, nelielas izmaiņas nav novērtējamas ne vizuāli, ne garša mainās, ne krāsa mainās.”, uzsver institūta “BIOR” vadītāja Olga Valciņa. “Tikai laboratorijas līmenī var redzēt piesārņojumus vai pirmās nelabvēlīgās izmaiņas.”
Arī BIOR vadītāja uzsver – kā minimums vismaz vienu reizi gadā ir jāveic ūdens analīzes. Un tieši pavasaris ir jo īpaši labvēlīgs laiks. Valciņa: “Pavasaris ir tāds laiks, kad akas vajadzētu pārbaudīt, it sevišķi, ja ir plūdi, pali, ūdens krājās. Ja netālu ir saimniecības, lauksaimniecības aktīvas, tad ūdeni vajadzētu biežāk pārbaudīt.”
Izmaksas par dzeramā ūdens analīzēm ir robežās no 20 līdz 30 eiro. Laboratorijā gan uzsver, ka nevajadzētu paraugus vest, piemēram, mājas pagrabā atrastā ūdens pudelē, bet gan iegādāties specializētos traukus.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |