Šovasar trīs dienas (25.07. – 27.07) Latvijas valsts mežu dabas parka glempingā pie Tērvetes ūdenskrātuves notiks pirts un veseluma svētki festivālā “PirtsFest 2025”. Festivālu ik gadu organizē “Latvju Pirts un SPA Asociācija” – aktīvākā pirtnieku, pirtsmīļu un pirts organizāciju apvienība. Apvienības mērķis ir veicināt pirts kultūras un tradīciju kā latviskās dzīvesziņas būtiskas sastāvdaļas atjaunošanu, aizsardzību un attīstību Latvijā un ārvalstīs, veicināt garā stipra un veselīga pirts dzīvesveida vērtības saglabāšanu ciešā saiknē ar dabu.
Par to, kāda tad ir latviskā pirts, ko nozīmē termini “pirts” un “pirtnieks” uz sarunu aicinājām pirtnieci, “Latvju Pirts un SPA asociācijas” valdes locekli Aiju Stepanovu.
“Latvju Pirts un SPA asociācija” radās 2017. gadā, pēc pirmā pirtnieku festivāla Nākotnē 2016. gadā. Sanāca kopā domubiedri, kas saprata, ka šī lieta jāturpina. Asociācija radās ar mērķi popularizēt un saglabāt pirts tradīciju, kas ir ļoti sena latviskā tradīcija. Diemžēl joprojām ir cilvēki Latvijā, kuri par to īsti nezina – zina baņu, saunu, hamamu, bet ne latvisko pirti. Lai gan pa pēdējiem trīsdesmit gadiem cilvēki jau daudz vairāk sākuši atcerēties un interesēties, kas tad īsti ir pirts un ko tā spēj dot. Šobrīd mēs iestājamies arī par nemateriālā kultūras mantojuma statusa piešķiršanu pirts tradīcijai Latvijā.
Par terminiem “pirts” un “pirtnieks” – cik saprotu, šie ir īpaši apstiprināti termini ar konkrētu nozīmi?
Jā, 2022. gada 14. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprinājusi pirts terminu sarakstu, ko izveidojām mēs kopā ar sadarbības partneriem un aktīvākajiem pirtniekiem Latvijas pirts kopienā, lai mēs vienādā valodā runājam vismaz par pamata terminiem. Katram kuģim nepieciešams skaidrs kurss, tāpat arī pirts attīstībai. Protams, ikdienas valoda vienalga katram būs sava, savi apzīmējumi, kāds, piemēram, čiekuru sauks par dursteklīti, bet tomēr, ja mēs sakām “priežu čiekurs”, tad to sapratīs visi, un tad mēs vienojāmies un nostiprinājām ar terminoloģijas komisijas palīdzību. Šis bija tāds pirmais nopietnais darbs, termini nostiprināti, bet, protams, pie definīcijām vēl būs jāpiestrādā sadarbībā ar kultūras sargiem. Noteikti būs arī vēl citi pirts termini, bet šie ir pirmie 17 termini, kas ir nostiprināti. Mēģinām tos arī tulkot, lai tūrismā arī būtu konsekvence šo terminu lietojumā, lai nesauktu pirti par saunu – tāpat kā somiem ir sauna, krieviem – baņa, turkiem – hamams, latviešiem ir pirts. Mēs šo terminu netulkojam un aicinām to darīt ikvienam, kurš godā mūsu zemes pirts tradīcijas.
Paraksturo – kas ir Pirts?
Pirts ir latviešu tradīcija, tā nav tikai ēka vai telpa ar pērtuvi, ko mēs, protams, arī saucam par pirti. Tā ir mūsu ķermeņa attīrīšanās, veselības uzturēšanas un pašdziedināšanās tradīcija, izmantojot karstumu, ūdeni, pirts tvaiku un Latvijas savvaļas augus un dabas veltes.
Pirtī iešana Latvijā ir individuāla un tīri ģimeniska tradīcija – daudziem Latvijā ir sava pirtiņa, kas tiek kurināta parasti nedēļas nogalēs. Latvijā pirts tradīcija tiek nodota no paaudzes paaudzē un uzskatāma par daudzu Latvijas iedzīvotāju svarīgu dzīves sastāvdaļu. Pirtī ejot, cilvēki attīra ķermeni, atpūšas un atjauno spēkus, nesteidzīgi veltot uzmanību savai un/vai ģimenes veselībai un labsajūtai.
Un pats pirtnieks – tā, cik saprotu, ir oficiāla profesija arī profesiju klasifikatorā?
Jā, līdzīgi kā pavāriem, ir ģimenes pavāri un ir profesionālie pavāri, tāpat ir arī ar pirtniekiem. Tie, kas dara to tikai ģimenē, savam priekam, draugiem – arī viņi ir pirtnieki. Tas nekas, ka viņi to nedara profesionālā līmenī, bet viņi ir visīstākie Latvijas pirtnieki, jo uzņēmušies rūpi par savas ģimenes pirtī iešanu un parasti ir tie, kuri dara visu melno darbu (kurina, tīra, gatavo pirti), lai ģimenei sagādātu šo prieku baudīt pirts prieku. Bet tie ģimenes pirtnieki, kuri sajūt sevī vilkmi palutināt arī kādu citu ārpus sava šaurā ģimenes loka, šobrīd to var darīt arī profesionālā līmenī, reģistrējot šādus pakalpojumus Valsts ieņēmumu dienestā un Veselības inspekcijā – skaistumkopšanas pakalpojumus pirtī.
Kā cilvēks kļūst par pirtnieku? Kur šīs prasmes var apgūt un vai jebkurš var būt pirtnieks?
Ģimenes pirtnieks noteikti var būt pilnīgi jebkurš un pilnīgi jebkurā vecumā, kas ir interesanti, jo, ja saskaitītu, cik patiesībā Latvijā ir pirtnieku, tad mēs noteikti būtu pirmajā vietā pasaulē, tik dzīva ir mūsu tradīcija un prasme dabiski rūpēties par saviem mīļajiem, neejot gudras skolās.
Bet ir arī skolas, un mūsu statistika liecina, ka ap 3000 cilvēku ir beiguši dažādas Latvijas pirts skolas, no kuriem labi ja 5% šad tad piestrādā par pirtnieku, jo tas lielākoties cilvēkiem ir papildu darbs nevis pamatdarbs. Protams, ir arī izņēmumi, un ir cilvēki, kas profesionāli strādā par pirtniekiem uz pilnu slodzi, bet tādu ir maz. Profesionālo pirtnieku joma gan vēl nav līdz galam sakārtota, bet mums ir viena akreditēta pirts skola Latvijā – Naura Zuta vadītā Pirts skola -, ir arī dažas atsevišķas akreditētas pirts izglītības programmas, piemēram, Lielzemenes, tomēr joprojām cilvēki labprāt apmācās savstarpēji, daloties pieredzē un veidojot dažādas, privātas pirts dienu grupas katrā Latvijas nostūrī. Par to, vai katrs var būt profesionāls pirtnieks – domāju, ka nē, jo, pirmkārt, ir ļoti daudz kas jāzina gan par cilvēka ķermeni un tā uzbūvi, gan augiem un temperatūru kontrastiem un tā tālāk, un tas ir daudz savādāk nekā lutināt savu mammu, tēti vai bērnu, kas ir vairāk uz sajūtām balstīts. Profesionāls pirtnieks saskarsies ar cilvēkiem, kas nav viņa tuvāko lokā, līdz ar to arī ētikas, higiēnas un drošības pasākumi atšķiras.
Kāda ir latviskās Pirts tradīcija?
Tradīcija mums ir diezgan dzīva, tā pārdzīvoja arī padomju laikus, cilvēki jau vienalga turpināja iet savās māju pirtīs, vienīgi tajā laikā tas bija izaicinājums pirts tradīcijai Latvijā, jo daudzi ieraudzīja saunas, publiskās baņas, daudzi pārvācās uz pilsētu, kur bija dušas un vannas, un cilvēkiem, sevišķi tiem, kas pilsētā, pirts vairs nebija tik bieža nepieciešamība, tomēr joprojām visur Latvijā, katrā pagastā un gandrīz katrā sētā var atrast pirtiņu.
Mūsu tradīcijā mēs nesam pirtī zaļo Latvijas savvaļas dabu – vairāk kā 20 veidu dažādu koku un krūmu un vairāk kā 60 dažādu augu veidus, ko cilvēki katrs pēc savām zināšanām un prasmēm izvēlas atkarībā no sezonas un darina no tiem pirtsslotas, klājumus, vanniņas, berzīšus, skrubjus un ko nu kurais savā pirtī. Latviskā tradīcijā pirts krāsni kurina ar malku nevis ar oglēm vai mazutu, vai elektrību, dažādu koku malka ir apdziedāta arī latviešu tautasdziesmās. Nesam pirtī dabu, visu, ko protam atbilstoši sezonai, jo tās arī ir zināšanas, ko nodod no paaudzes paaudzei – par augiem un to pielietojumu, tāpat kā sēnes mēs lasām tikai tās, kuras pazīstam. Tāpat arī pirtij – vācam augus, ko pazīstam, kādam tie būs bērza zari visu gadu, kādam – visa pļavas bagātība.
Jebkāda pirts būs latviskā pirts, ja tajā nebūs pārāk liels karstums, būs zināma mitruma un karstuma proporcija – tas ir tāpēc, ka augi atveras dažādās mitruma un karstuma attiecībās citādi. Latviskajā pirtī ir tā vispārpieņemtā 120 grādu proporcija, piemēram, 60 karstums, 60 mitrums vai 70 karstums un 50 mitrums, vai tamlīdzīgi – tas ir skābekļa, karstā gaisa un augu savstarpējai mijai un iedarbībai, lai kārtīgi un dziļi izkarsētos, nevis apdegtu pats un augi.
Pirtī iet būt kopā ar savējiem un parunāties pats ar sevi – vienam patīk to darīt 70 grādos, bet kādam pietiks ar 40 grādiem – arī labi. Pirtī galvenais ir paša labsajūta un dziļa izkarsēšanās, tāda lēnā izsildīšanās “līdz kaulam” nevis ātrs rezultāts un ādas apdedzināšana, tāpēc mums ir arī daudz kur folklorā minēts, ka mēs pirtī ejam “līdz kaulam izkarsēties”. Tādā veidā, gluži racionālā veidā arī notiek pašdziedināšanās, ka tu neesi sacensībā, tu esi sevī un laid to siltumu sevī iekšā palēnām, ņemot talkā augus, kas izkarsētu augumu palīdz arī dziļi attīrīt, peroties ar pirtsslotām.
Protams, mums ir arī daudz tautasdziesmu un ticējumu par pirti un saistībā ar pirti, esam saskaitījuši vairāk nekā 300 tautasdziesmu, kur ir pieminēta pirts. Mums ir arī daudz augu tautasdziesmu, kas sniedz informāciju un zināšanas, kas izmantojamas arī pirtī, bet šobrīd par to trūkst nopietnāku folkloras pētījumu, lai droši par to varētu runāt. Latvieši ir dziedātāju tauta, un ir pirtnieki un pirtsmīļi, kas pirtī arī dzied. Es dažreiz brīnos, kā mums pirtī vēl nav sākuši dejot.
Kā izvēlēties sev pirtnieku?
Arī tikai un vienīgi pēc sajūtām, jo latviskā pirtī atslēgas vārds ir “labsajūta” – mēģināt, braukt uz festivāliem, pasākumiem, saietiem – visu gadu visos Latvijas stūros kāds kādu pirts dienu organizē, atliek tik painteresēties savā pagastā. Ieteikums būtu uz sajūtām šo ņemt – nav divu vienādu pirtnieku, tāpat kā nav divu vienādu pirtsmīļu, kas tos pirtniekus izvēlas. Protams, var apskatīties sarakstus, kas ir reģistrējušies Veselības inspekcijā, ja nepazīst kādu personīgi, bet vislabākais būtu kādas citas ģimenes ieteikums un rekomendācija.
Kas notiek pirtnieku festivālos?
Pirmkārt, Pirts festivāli nav domāti tikai pirtniekiem, tieši otrādi – tas ir jebkuram cilvēkam, kam ir interese par pirti.
Pirtij ir tāda zināma noslēpumainības aura, sevišķi cilvēkiem, kas to nepazīst, tādēļ, ka durvis ir ciet, lodziņi ir mazi, un neviens nezina, kas tur īsti notiek. Tad festivālos to var apskatīt, sajust, iepazīt dažādus pirtniekus, saprast, kā un par ko viņi domā, ko viņi piedāvā, arī redzēt viņus darbībā – mums ir pirts ar lielu stiklu, kur var vērot pirtnieku darbību, ir arī jauno pirtnieku konkurss, kur pirtnieki 40 minūtēs parāda uz kušetes, ko tad pirtī dara, un cilvēkiem patīk šādas uzstāšanās būt klāt un vērot. Šogad “PirtsFests” būs jau desmito reizi – ar vairāk nekā 70 lekcijām, meistarklasēm, darbnīcām, koncertiem un konkursiem – viss tam, lai izzinātu pirti, dabu. Pirtī var aiziet arī ar vienu vībotnes zaru un pasēdēt, ko daudzi nezina, tādēļ šī lielā mērā ir tāda izglītojoši izklaidējoša pieredzes apmaiņas vieta, kur satikties.
Šogad mums būs diezgan daudz elpošanas praktiķu, elošanas sesijas, rīta smiešanās un tā tālāk. Katru gadu tā ievirze sanāk nedaudz cita, un šogad šāda. “PirtsFest” dienu raksturs arī katrai dienai cits – piektdiena – uguns diena ar vībotnēm, veselumu un uguns nakti ar uguns rituālu un ogļu staigāšanu; sestdiena – svētku diena ar tik daudz ko redzamu, dzirdamu, atrodamu un īstu zaļumballi kopā ar “Brekšu pekši”; svētdiena – ceļojumu stāstu diena ar Kārļa Kazāka koncertu noslēgumā.
Būs arī daudz vērtīgu iepazīšanos, tikšanos un atradumu 9 takās – arī Pirts, Labjūtes un Tirgus takās – būs iespējams saņemt pērienu, muguras vai pēdu masāžu, piedalīties kādā darbnīcā, meistarklasē vai elpošanas sesijā, vai vienkārši atpūsties zaļā pļavā pie skaistās Tērvetes ūdenskrātuves. Katrs atradīs sev ko noderīgu. Pačukstēšu, ka šogad būs arī pirts zinību kalve, kur, pa gabaliņam savācot vērtīgas pirts zinības, ikvienam būs iespējams tikt pie pirtsziņa apliecības.
Zinu, ka viesojaties arī skatēs un pasākumos ārzemēs – ko ārzemnieki saka par mūsu pirti?
Viņus visvairāk pārsteidz tieši augu izmantošana pirtī, kā arī tas, ka ar augiem var cilvēkam pieskarties, jo Eiropā, kur mēs pagājušogad aktīvi esam ciemojušies dažādos festivālos, pārsvarā tvaiku vada ar dvieļiem un lieto aromātiskās eļļas, vai arī saunā vienkārši sēž. Tas ir tas, pie kā viņi ir pieraduši, bet tur nav pieskāriena. Arī šogad pirmo reizi Pirts festivālā pie mums notiks starptautiskais konkurss “Sauna Herbal Cup” Baltijas fināls, kad pirtī/saunā tiek ienesti augi. Čehijas kolēģi to aizsāka 2013. gadā, mēģinot nest saunā iekšā augus, un te nu ir tā vieta, kur latvieši var piedalīties un dalīties pieredzē, rādot pasaulei, cik daudz augu var nest pirtī un ka ar tiem var arī cilvēkam pieskarties. Pat, ja tās ir tikai 15 minūtes karsēšanās telpā, pie kā Eiropa ir pieradusi – viņiem nav ne trīs, ne divas, ne stundas rituāli kā mums, viņi par to brīnās un nesaprot, kā tas var būt. Bet arī tajās 15 minūtēs, kad tu uzvējo ar bērzu, vītolu vai kādu koku, krūmu pirtsslotu, viņi nesaprot, kas tā ir par smaržu, bet viņiem ļoti patīk, un, ja vēl tas pieskāriens ar lapu galotnēm… Tā jau ir ar cilvēkiem mūsdienās, kas pieraduši vien telefonus glaudīt – parādi dabas pieskārienu, tas ir diezgan liels šoks, un tie, ko mēs satiekam un šo parādām tais 15 minūtēs, bieži vien pēcāk brauc uz Latviju un vēlas izbaudīt šo procesu.
“Sauna Herbal Cup” vispār būs interesants pasākums Pirts festivālā šogad arī apmeklētājiem, jo būs iespējams vērot pirtī trīs finālistus no Latvijas, trīs no Lietuvas un trīs no Igaunijas, un katras valsts uzvarētājs novembrī dosies uz pasaules finālu, kur kopumā tiks pārstāvētas 17 valstis. Protams, tā ir cita vide, SPA vide atšķiras no mūsu pirtiņu vides, tur sēž 100 cilvēki, karstums ir cits, mūsējiem tas būs diezgan liels izaicinājums.
Uzdevums šajās sacensībās ir 15 minūšu laikā pastāstīt savu pirts stāstu – ja baletā to dara caur deju, komponists to dara caur mūziku, tad pirtnieks stāsta šo stāstu ar pirtsslotām, aromātiem, skaņām un savu performanci. Tās pat nav sacensības, tā ir stāstu skatuve, kuru izbaudīt.
