Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji ir pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kurā pauž atbalstu Ukrainas ceļam uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030.gada 1.janvārim, kā arī atbalstu Ukrainas virzībai uz dalību NATO.
Tāpat paziņojumā parlamentārieši apņemas veicināt Ukrainas pievienošanos Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Remigijs Motuzs un Igaunijas Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons kopīgā paziņojumā pauž atbalstu Ukrainas dalībai NATO saskaņā ar 2008.gada Bukarestes, 2023.gada Viļņas un 2024.gada Vašingtonas NATO samitu lēmumiem, kuros norādīts, ka Ukrainas nākotne ir Ziemeļatlantijas aliansē. Komisiju vadītāji aicina NATO samitā Hāgā pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, kas pavērtu ceļu Ukrainas uzņemšanai aliansē.
“Ar Baltijas kolēģiem esam vienisprātis – mums jāturpina īstenot visi diplomātiskie un politiskie centieni, lai izolētu Krieviju un tās atbalstītājus, jāpaplašina un jāstiprina sankcijas, kā arī jāsekmē, lai Krievija nestu pilnu juridisko un politisko atbildību par noziegumiem, kas pastrādāti pret Ukrainu,” norāda Mūrniece.
Ikgadējās tikšanās laikā, kas šogad notika Birštonā, Lietuvā, Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju deputāti diskutēja par risinājumiem, kā kopīgi pārvarēt dažādos ģeopolitiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Baltijas valstis un Eiropa kopumā. Tāpat parlamentārieši apmainījās ar viedokļiem par pasākumiem ES militārās industrijas straujākai attīstībai. Lai pārrunātu aktuālos drošības izaicinājumus, parlamentārieši tikās ar Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni un apmeklēja Lietuvas bruņoto spēku militāro bāzi Alītā.
Latviju sanāksmē pārstāvēja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Mūrniece un komisijas priekšsēdētājas biedre Irma Kalniņa (JV).