Nesen klajā nācis jauns tiesībsardzes sagatavotais ziņojums, kurā rosināts pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu modeli. Tas paredz izvērtēt iespēju bāriņtiesas funkcijas pilnībā nodot tiesām un sociālajiem dienestiem. Taču Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija šo ierosinājumu vērtē kritiski, norādot, ka mehāniska struktūru maiņa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problēmas neatrisinās, un ziņojuma secinājumi neatbilst ikdienas darba realitātei.
Tiesībsardzes Karinas Palkovas jaunajā ziņojumā kritizēts bāriņtiesu darba ātrums, norādot, ka to dēļ bērnu lietu izskatīšana tiesās velkas gadiem. Taču risinājums piedāvātais līdzšinējo sistēmu likvidēt, tās funkcijas sadalot starp tiesām un sociālajiem dienestiem – neapmierina Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, uzsverot, ka tiesībsardze nepamatoti mēģina gadiem samilzušās problēmas uzvelt tikai vienai iestādei.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele: “Asociācijas ieskatā bērnu tiesību aizsardzības sistēmu nevar vērtēt, analizējot tikai vienu posmu – konkrēti bāriņtiesu, padarot to kā galveno problēmas cēloni, jo bāriņtiesa strādā atbilstoši normatīvajam regulējumam, pilda tai uzliktos pienākums, funkcijas. Mēs arī saskaramies ar to, ka lai gan mēs iestātos par to, ka daļu no funkcijām bāriņtiesā noņem nost, it paši tās, kas neatiecās uz bērnu tiesību aizsardzību, taču līdz šim to nav izdevies realizēt vairāku gadu garumā.”
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele
norāda, ka pienākumu pārdale situāciju neuzlabos, jo tas nepalielinās trūkstošo speciālistu skaitu un nesamazinās milzīgo darba slodzi visā sistēmā: “Darbinieki ir pārslodzē un bārintiesām trūkst resursi, bet šie resursi trūkst arī sociālajiem dienestiem un citām aizsardzības sistēmas iestādēm. Arīdzan nepietiekams psihologu skaits mums ir, tāpat medicīnā, kur mums ir nepieciešams, lai bērni saņem dažādas manipulācijas un speciālas konsultācijas. Tieši tāpat mēs saskaramies ar speciālistu trūkumu dažādās nozerēs, un diemžēl piedāvātie modeļi mēs nekādā veidā neredzam, kādā veidā atpristinās šo resursu trūkumu, jo kur pēkšņi šie resursi radīsies, kur pēkšņi būs šie būtiskie uzlabojumi.”
Tāpat, Taiga Ziemele saredz pretrunas piedāvātajā funkciju maiņā, jo pašvaldību sociālo dienestu skaits valstī ir līdzvērtīgs bāriņtiesām: “Pie tam, ja mēs skatāmies, ka tiek pārmests, ka ir 42 dažādas prakses, jo ir 42 bāriņtiesas, un sociālie dienesti tieši tāpat ir pašvaldības iestāde un tieši tāpat viņi ir tikpat lielā skaitā kā bāriņtiesas. Šobrīd mūsu metodisko vadību nodrošina bērnu aizsardzības centrs. Paredzēts arī šajā otrajā modelī tieši tāpat, ka tas būs bērnu tiesība aizsardzības centrs, un tad ir jautājums – ko šobrīd šī pāraudzība un metodiskā vadība nespēj nodrošināt, un ko tad viņa spēs nodrošināt labāk jaunajā modelī.”
Lai klātienē pārrunātu argumentus, asociācija ir aicinājusi tiesībsardzi uz kopīgu tikšanos divdesmit septītajā jūnijā. Bāriņtiesu darbinieki apliecina gatavību pārmaiņām, taču norāda – jebkurai reformai jābūt balstītai visu iesaistīto pušu kopējā analīzē, lai galvenais ieguvējs būtu bērns.