Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (RZA), kas iepriekš bija zināma kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, un Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augustam bijušas starp augstskolām ar lielāko vīzu atteikumu skaitu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Laika posmā no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada 6. augustam RZA atteiktas 229 vīzas no 535 pieteikumiem jeb 42,8%. Tas ir augstākais atteikumu īpatsvars no augstskolām, kurām bija lielāks pieteikumu skaits.
Trīs gadu laikā – no 2022. līdz 2025. gadam – saņemto pieteikumu skaits studijām RZA pieaudzis no 185 līdz 556. Vienlaikus palielinājies atteikumu skaits – ja 2022. gadā atteikti 58 pieteikumi, 2025. gadā tie bija jau 170.
BSA teju gada laikā atteikti 27 no 65 pieteikumiem jeb 41,5%. Transporta un sakaru institūtam atteikumu īpatsvars bija 31%, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) – 28,8%, bet biznesa augstskolai “Turība” – 26,6%. Ekonomikas un kultūras augstskolai (EKA) atteikti 21,8% vīzu pieteikumu.
Ne visās augstskolās situācija ir līdzīga. Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), Ventspils augstskolai, Latvijas Kultūras akadēmijai un vairākām citām izglītības iestādēm šajā periodā vīzu atteikumu nebija, savukārt Daugavpils Universitātei (DU) atteikts viens no 47 pieteikumiem.
Problēmas saistītas arī ar studentu faktisko iesaisti studiju procesā. 2025. gadā lielākais trešo valstu studentu eksmatrikulācijas gadījumu skaits tika reģistrēts RZA – 579. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) tādi bija 307 studenti, “Turībā” – 266, bet LU – 261 students.
Kā skaidro IZM, šie dati raksturo eksmatrikulācijas gadījumus, nevis unikālu studentu skaitu, jo tajos ietilpst arī, piemēram, apmaiņas studentu studiju noslēgums un gadījumi, kad students atsakās no kādas studiju programmas, turpinot studijas citā programmā.
Savukārt procentuālā griezumā lielākais eksmatrikulācijas gadījumu īpatsvars bijis LU – 60,4% trešo valstu studentu. DU šo studentu atbirums veidoja 56,8%. Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā atbirums bija 50%, taču tur kopumā bija tikai desmit trešo valstu studenti
Vairāk nekā ceturtā daļa studentu bez diploma eksmatrikulēti arī RZA (29%), “Turībā” (25,7%) un BSA (25%). Savukārt RTU atbirums bija 12,3%, bet RSU – 9,1%.
Līdztekus IZM norāda, ka var būt situācijas, kad jaunietis, nespējot izpildīt vienas studiju programmas prasības, nolemj turpināt studijas tajā pašā augstskolā, bet citā studiju programmā. Biežāk to novēro lielajās augstskolās, piemēram, LU.
Atsevišķos gadījumos konstatēti arī zemi ārvalstu studentu akadēmiskie sasniegumi un nepietiekamas angļu valodas zināšanas. Galīgais lēmums par studenta atbilstību uzņemšanas kritērijiem gan ir pašas augstskolas kompetencē.
PMLP dati par termiņuzturēšanās atļauju anulēšanu liecina, ka 2025. gada pēdējos četros mēnešos anulētas 740 atļaujas, bet 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos – jau 867. Visbiežākais anulēšanas iemesls abos periodos bijis studenta atskaitīšana no studiju programmas.
IZM norāda, ka problēmas nav saistītas tikai ar studiju pārtraukšanu. Ministrija saņēmusi informāciju par pieaugošu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu pārkāpumu skaitu. Valsts robežsardzes dati par laiku no 2022. gada līdz 2025. gada pirmā pusgada beigām liecina, ka visvairāk šādu pārkāpumu konstatēts studentiem no Indijas un Uzbekistānas.