Dzīvnieku patversmi Valkas novadā saglabās

Valkas novadā aktualizējies jautājums par to, kā turpmāk rūpēties par klaiņojošiem vai bez saimnieka palikušiem dzīvniekiem. Taupības nolūkos pašvaldība apsvērusi iespēju slēgt līgumu ar dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”, tomēr iedzīvotāju vidū tas raisījis neapmierinātību. 

ReTV

Dzīvnieku patversme “Nagliņas” Valkas novadā atrodas pašā Valkas pilsētas nomalē. Pašvaldības izpilddirektors izrāda dzīvnieku patversmes telpas, skaidrojot, ka šobrīd tās juridiski nevienam nepieder. Tā arī ir lielākā problēma, domājot par šīs vietas attīstību nākotnē.

“Tur ir vecas īpašnieku lietas, ar bankrotiem, ķīlām un tā tālāk. Līdz ar to šo lietu sakārtošana prasīs laiku,” skaidro Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns. 

Sakārtot ēku juridisko statusu rosinājis arī Pārtikas un veterinārais dienests. Tā kā process nebūs ne vienkāršs, ne lēts, pašvaldībā lemts, vai dzīvnieku patversme novadā vispār ir nepieciešama.

“Pildot deputātu uzdevumu, es sāku interesēties par ārpakalpojuma iespējamību. Tomēr tas “sašūmēja” sabiedrību, un sabiedrības izpratne par to nebija vienprātīga. Līdz ar to pēdējā komitejas sēdē deputāti lēma, ka mēs tomēr saglabājam savu patversmi,” turpina Valdis Šaicāns. 

Dzīvnieku patversmes uzturēšana Valkas novada pašvaldībai gadā izmaksā aptuveni 35 tūkstošus eiro. Šaicāns stāsta, ka pērn patversmē uzņemti 50 kaķi un 10 suņi. Arī šobrīd tur uzturas trīs dzīvnieki, tostarp nepilnu gadu veca kucīte, kuru cilvēki pametuši grāvmalā. Lai gan šādu gadījumu nav daudz, iedzīvotāji uzskata, ka patversme novadā ir nepieciešama. Arī likums nosaka, ka pašvaldībai jānodrošina klaiņojošu un bez saimnieka palikušu dzīvnieku izmitināšana un aprūpe.

“Turpretī, ja tā atrodas kaut kur tālāk, reaģēšanas laiks ir ilgāks, un tas satrauc sabiedrību, īpaši suņu gadījumā. Ja kāds suns klaiņo, cilvēkiem var rasties bailes,” saka Šaicāns.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē uzskata, ka dzīvnieku patversme ir vajadzīga katrā pašvaldībā. Tas ir svarīgi, lai varētu ātri reaģēt klaiņojošu un bīstamu dzīvnieku gadījumos, kā arī sniegt palīdzību cietušiem dzīvniekiem.

“Ja kādam ir noklīdis dzīvnieks, tas tiek atrasts un noķerts. Ja tam ir mikročips, to nolasa, un dzīvnieka īpašnieks var uzreiz saņemt savu mīluli, nemērojot tālu ceļu un neciešot papildu izdevumus. Valkas patversme var nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo aprūpi. Ir dažas lietas, ko inspektori pārrunā ar patversmes darbiniekiem, bet kopumā jāsecina, ka viņi spēj pildīt patversmes funkcijas,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Ulmanis skaidro, ka katra pašvaldība dzīvnieku patversmes uzturēšanas iespējas izvērtē pēc saviem ieskatiem, jo tās tomēr ir diezgan lielas izmaksas: “Visas šīs te darbības veicamās, tā ir dzīvnieku apzīmēšana, ja tie nav apzīmēti. Vakcinēšana, arī sterilizācija, tajā brīdī, kad laiks ir pagājis. Un diemžēl arī dzīvnieku eitanāzija, jo jāsaprot, ka šīs te patversmes nav dzīvnieku pansionāti,” turpina Ulmanis. 

Valkas novada pašvaldības izpilddirektors vēl pārrunās iespēju dzīvnieku patversmes jautājumu risināt kopīgi ar kaimiņpilsētu Valgu. Tomēr būtiskākais šķērslis šādai sadarbībai ir noteikumi, kas saistīti ar dzīvnieku pārvadāšanu, šķērsojot valstu robežu. Valdis Šaicāns, kā alternatīvu, min iespēju Vidzemes pašvaldībām nākotnē vienoties par kopīgas dzīvnieku patversmes izveidi un uzturēšanu reģionā, kur katra vietvara varētu nogādāt klaiņojošus vai pamestus dzīvniekus.