Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Eksperti: Seno vietvārdu atjaunošana palīdz saglabāt kultūras mantojumu

29. oktobris 2025
Evika Muizniece, Lauris Aglenieks, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Ceļazīme ar uzrakstu “Lielie Dreizi / Lelī Dreizi” pie meža malas
Foto: Vidzemes televīzija

Vietvārdi jeb toponīmi ir ne vien ikdienā nepieciešams vides orientieris un ikkatra iedzīvotāja adreses galvenā sastāvdaļa, bet arī kultūrvēsturiskais mantojums, kas atspoguļo vēstures notikumus, iedzīvotāju etnisko sastāvu un konkrētās vietas specifiku. Mūsdienās Latvijā ir vietvārdi, kas no kartes izzūd, bet veidojas arī jauni, divi no kuriem nesen parādījušies Rēzeknes novadā.

 

Rēzeknes novadā, pie Rēzeknes pilsētas, nesen parādījušās divas jaunas ceļazīmes ar jauniem vietu nosaukumiem – Lielie Dreizi un Jaunie Čači. Tas darīts, izstrādājot jauno Rēzeknes novada plānojumu, darbi pie tā tika uzsākti jau 2019. gadā. Nepieciešamība – jo, mainoties laikam, mainījušās arī apdzīvoto vietu robežas.

 

Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Brigita Arbidāne: “Lelī Dreizi – tī ir divi cīmi – Jupatovka un Dreizi – tyka apvīnuoti vīnā cīmā, un tod jima vajadzieja izavieliet vīnu nūsaukumu, un nūsaukuma variantus mes syutiejiom Vaļsts volūdys centram, un Vaļsts volūdys centrs arī īteica tū nūsaukumu – izmantuot par pamatu kaidu nu jau asūšajim cīmu nūsaukumim, i vīnkuorši pīlikt kluot voi “Jaunie” voi “Lielie” – nu mes izavieliejam “Lielie”. Mes otkon cytam cīmam izavieliejom “Jaunie Čači” nosaukumu. Un “Jaunie Čači” apvīnoj Vipingas teritoreju sovukuort, Čaču teritoriju, un Pocelujevkas teritoriju.”

 

(Tulk. – Lielie Dreizi – tie ir divi ciemi – Jupatovka un Dreizi, kas tika apvienoti vienā ciemā, un tad tiem vajadzēja izvēlēties vienu nosaukumu. Nosaukumu variantus mēs sūtījām Valsts valodas centram, un Valsts valodas centrs arī ieteica šo nosaukumu – izmantot par pamatu kādu no jau esošajiem ciemu nosaukumiem, un vienkārši pievienot klāt vai “Jaunie” vai “Lielie” – mēs izvēlējāmies “Lielie”. Citam ciemam mēs atkal izvēlējāmies “Jaunie Čači” nosaukumu, un “Jaunie Čači” apvieno Vipingas teritoriju savukārt, Čaču teritoriju un Pocelujevkas teritoriju.)

 

Latvijā vietvārdu lietojumu un pierakstu regulē Ministru Kabineta “Vietvārdu informācijas noteikumi” – Republikas pilsētām un apriņķiem, novadiem, novada pilsētām un novada pagastiem oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus piešķir, saskaņojot to ar Ministru Kabinetu, savukārt ciemiem un viensētām oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus piešķir pašvaldības dome, pamatojoties uz Valsts valodas centra atzinumu. Latvijā kopumā un arī Latgalē Valsts valodas centra ieteikumi par vietvārdu maiņu uz senākām formām gan reti tiek ņemti vērā. Latgales gadījumā, kur vietvārdi ir tikuši latviskoti, tas draud ar kultūrvēsturiskā mantojuma daļas zaudēšanu.

Ceļazīme ar uzrakstu “Lielie Dreizi / Lelī Dreizi” pie ceļa, kas ved cauri kokiem

Reklāma
“Nav konkrētas statistikas, cik kopā ir mainīts, bet tie ir aptuveni 10 vietvārdi gadā. Mēs zaudējam kultūras vērtības, kultūras mantojumu. To ir svarīgi saglabāt.”

Valsts valodas centra lingviste Māra Mortuzāne-Muravska

Valsts valodas centra lingviste Māra Mortuzāne-Muravska: “Nav konkretys statistikys, cik kūpā ir maineits, bet tī ir aptuveni 10 vītvuordi godā, i leluokais vairums – Riezeknis nūvodā. Mes jūs pagaisynojam, mes pagaisynojam kultūrys vierteibys, kultūras montojumu, kuru cyti vāļ pīmiņ, cyti, jaunuokī, nimoz nazyna, kaidi beja tī vacī nūsaukumi, liedz ar tū es dūmoju, ka ir svareigi saglobuot myusu kultūrviesturiskū montiojumu.”

 

(Tulk. – Nav konkrētas statistikas, cik kopā ir mainīts, bet tie ir aptuveni 10 vietvārdi gadā, un lielākais vairums – Rēzeknes novadā. Mēs tos zaudējam, zaudējam kultūras vērtības, kultūras mantojumu, kuru citi vēl atceras, citi, jaunākie, nemaz nezina, kādi bija tie vecie nosaukumi, līdz ar to es domāju, ka ir svarīgi saglabāt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu.)

 

Novadpētniece Andra Zubko-Melne: “Tuos vysys latgaliskuos formys principā ir latviskuot suokušs jau pyrms 100 godim, taitod 1924. gods, kod par tū tyka diskutiets i atstuots piec Enzelīna tuos formys. Tei ir nazynuošona, tei ir vīnkuorši lokāluos viesturis nazynuošona, par kū myusim ir paaudze izaugusi bez šim te zynuošonom, kas arī lāmumus pījam, nazynūt šū viesturi. Cīma nūsaukums ir arī saisteits ar dažaidom īstuodem – vysys izkuortnis juomaina i vyskautkas, kas ir papyldus finanšu leidzekli i kū nivīns nagryb atsaļautīs.”

 

(tulk. – Tās visas latgaliskās formas principā ir sākuši latviskot jau pirms 100 gadiem, tātad 1924. gads, kad par to tika diskutēts un atstāts pēc Endzelīna formas. Tā ir nezināšana, tā ir vienkārši lokālās vēstures nezināšana, tādēļ mums ir izaugusi paaudze, kas bez šīm zināšanām arī lēmumus pieņem, nezinot šo vēsturi. Ciema nosaukums ir saistīts ar dažādām iestādēm – visas izkārtnes jāmaina un viskautkas, kas ir papildu finanšu līdzekļi un ko neviens negrib atļauties.)

 

Novadpētniece uzsver, šobrīd Latgales vietvārdos vērojama diezgan liela nekonsekvence – daudzu apdzīvotu vietu un pagastu nosaukumos atšķiras burtu lietojums, piemēram, ir Strūžānu ciems Stružānu pagastā, Kubuļu ciems Kubulu pagastā un tamlīdzīgi, tādēļ, lai izvairītos no kļūdām adrešu pierakstos un arī aktualizētu kultūrvēsturisko mantojumu, ko sev līdzi nes vietvārdi, pašvaldībām būtu vēlams izvērtēt iespējas ieviest savā teritorijā vēsturiskās vietvārdu formas.

Reklāma


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas