Ukrainu šogad sagaida neskaidrību pilns laiks, šādu vērtējumu intervijā aģentūrai LETA pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
“Skaidrs, ka Ukraina var rēķināties ar diezgan lielām simpātijām Eiropas pusē Ukrainas pozīciju stiprināšanai, savukārt ASV pieeja varētu būt krietni instrumentālāka, vairāk transakcijās balstīta, kur vienošanās par kara pārtraukšanu varētu būt svarīgāka par tādu vienošanos, kas Ukrainai būtu labvēlīga un arī ilgtspējīga,” vērtēja Rostoks, “ASV prezidents varētu būt vairāk ieinteresēts tādā konflikta atrisinājumā, kas viņam ļautu paziņot, ka solītais ir izpildīts, nevis tādā atrisinājumā, kas būtu pēc iespējas labvēlīgs Ukrainai.”
Rostoks piekrita, ka Trampa telefonsaruna ar Putinu liecina, ka Krievija vairs nav starptautiskajā izolācijā, taču ekspertam vēl neesot skaidrs, vai šī ir pareizā interpretācija notiekošajiem procesiem.
“Ir grūti vienoties par konflikta izbeigšanu, ja nenotiek pārrunas. Pārrunas ar Krieviju neizbēgami nozīmē kontaktus ar Krieviju, tāpēc arī notiek sarunas starp ASV un Krieviju. Nedaudz negaidīti, ka tik ātri sarunas notiek pašā augstākajā – prezidentu – līmenī. Taču var saprast arī ASV, jo Tramps jau iepriekš uzsvēra, ka centīsies karu izbeigt ātri. Līdz ar to ir vēlme šo procesu straujā tempā virzīt uz priekšu,” atzīmēja pasniedzējs.
Viņš uzskata, ka Krievija joprojām lielā mērā atradīsies starptautiskā izolācijā, taču sarunu norise pati par sevi pieprasa, lai Krievija būtu iesaistīta. Savukārt abu prezidentu tikšanās klātienē, visticamāk, būšot iespējama tad, kad vienošanās būs pabeigšanas stadijā.
Taujāts, kāpēc šādas sarunas neuzņēmās vai nesekmējās Eiropas līderiem, Rostoks tam saskata vairākus iemeslus. “Ja raugāmies no Krievijas viedokļa, tā uzlūko ASV kā nozīmīgu spēlētāju, jo ASV pieņemtie lēmumi pēcāk tiktu akceptēti Rietumu politiskajā kopienā. Jāatzīmē, ka Krievija daudzas Eiropas valstis nemaz neuzskata par suverēnām valstīm, lai gan tas tā nav. Tomēr jāatzīst, ka panākt vienošanos ES valstu grupas ietvaros par sarunu uzsākšanu varētu būt grūti, tāpēc Krievijas primārā interese ir runāt ar ASV. Turklāt, ja ASV pārstātu sniegt militāru palīdzību Ukrainai, tā būtu milzīga problēma Ukrainai, līdz ar to ASV ir Krievijas uzmanības centrā.” Rietumu pusē gaidīšana bijusi vajadzīga tāpēc, lai saprastu, kāda būs ASV nostāja, vērtēja Rostoks.
Rostoka traktējumā, ASV uzskata, ka karš ir jāpārtrauc, jo tā pašreizējā virzība Ukrainai nav par labu, līdz ar to Krievijas okupētās teritorijas vismaz tuvākajā laikā neesot atgūstamas un arī Ukrainas dalība NATO pārskatāmā laikā nenotiks.
“Tas jau bija zināms, taču ASV to beidzot pateica publiski un skaidri,” pauda Rostoks, “lielais nezināmais ir, kā varētu un vai vispār mainīsies Krievijas pozīcija sarunu gaitā. Ukrainai kaitētu, ja Krievija sāktu pretendēt uz vēl kādām teritorijām Ukrainā, gribēs atbruņot Ukrainu un panākt, lai Ukrainā nebūtu NATO karavīru. Ja Krievijai šajos jautājumos izdosies panākt savu, tad varētu apgalvot, ka sarunu iznākums Ukrainai ir bijis nelabvēlīgs.”