Vijas Meisteres darbnīca atrodas viņas dzīvoklī Bilskas pagasta Mēros, kur māksliniece rada darbus, apvienojot gan klasiskās, gan netradicionālās tehnikas. Viņa strādā ar akvareļiem, guašu, akrilu, tušu un eļļas krāsām, taču nebaidās eksperimentēt arī ar plastilīnu, šķīstošo kafiju, lūpu krāsām, un batikošanu ar augu krāsām, padarot katru mākslas darbu unikālu.
Viens no viņas iecienītākajiem materiāliem ir kafija, ar kuru viņa glezno teju piecus gadus. Precīzi atceras brīdi, kad tas aizsākās – 2020. gada 20. jūnijā, laikā, kad visi jau gatavojās Līgo svētkiem.
“Tobrīd strādāju bibliotēkā, bija rīts, un gribēju iedzert kafiju. Mājas steigā to nebiju paspējusi izdzert vai arī vienkārši bija par maz. Meklēju krūzīti, bet tā jau stāvēja uz loga – neizmazgāta, ar kafiju iekšā. Nodomāju, ka nelaidīšu mantu zudumā, un izlēju kafiju uz papīra. Sāku veidot attēlu ar pirkstiem, un iznāca ainava – koki, kas atspoguļojas ūdenī, saule… Domāju, ka varētu sanākt kaut kas nopietnāks. Nākamais darbs jau tapa ar otiņu un rūpīgāk piestrādāts. Tā arī tas viss sākās,” stāsta māksliniece.
Gleznošana notiek tikai ar šķīstošo kafiju un tās šķīdumu. Lai iegūtu gaišākus toņus, kafiju atšķaida ar vairāk ūdens, bet, lai panāktu tumšākus laukumus, izmanto tīru šķīdumu. Savukārt gleznošana ar lūpukrāsu sākās aptuveni tajā pašā laikā, kad māksliniece uzsāka gleznošanu ar kafiju, lai gan viņa īsti neatceras, kā tas notika. Viņa minēja, ka, iespējams, tas bija brīdī, kad šķiroja dažādus kosmētikas līdzekļus.
Vija Meistere: “Domāju – nemetīšu prom. Pirmajiem darbiem izmantoju ne tikai lūpukrāsu, bet pievienoju arī acu ēnas. Tad nolēmu, ka varētu vadīt meistarklases, un par lielu pārsteigumu tās izrādījās ļoti pieprasītas. Bet ar piecām vai sešām jau nepietiks – vajadzēja vairāk materiālu. Tā nu es gāju pa Smilteni, liku kaunu pie malas un uzrunāju cilvēkus.”
“Tā tas aizsākās. Gāju pat veikalos un lūdzu svešus cilvēkus noziedot. Kopā savācu 140 lūpukrāsas un lūpu zīmuļus, un reiz kādā meistarklasē vēl 50 gabalus cilvēki ziedoja uz vietas,” stāsta māksliniece. Viņai ļoti patīk dalīties savās zināšanās.
Bet Vija veido gleznas arī, izmantojot plastilīnu, pirmie darbi tapa ar padomju laiku plastilīnu, ko bija saglabājusi no radiem.
“Tas ir daudz cietāks un nepadodas viegli – sajaukt krāsas ir grūti, jo vispirms plastilīns ir jāizsilda un jāmīca, lai tas kļūtu elastīgāks. Savukārt mūsdienu bērnu plastilīns ir pavisam citāds – mīksts, viegli klājas, bet tikpat viegli arī bojājas. Ja pieskaras vai uzspiež, tas viegli deformējas. Vienas plastilīna gleznas izveide aizņem aptuveni trīs dienas, bet reizēm, kad nenāk miegs, darbs turpinās arī naktīs,” skaidro māksliniece.
Vija Meistere jau ir iecerējusi nākamos projektus, kuros plāno izmantot jaunas tehnikas. Lai gan konkrētie plāni vēl paliek noslēpumā, viņa atzīst, ka ir daudz ideju, kuras vēlas īstenot nākotnē.