Bažās par granulu un cita kurināmā deficītu un sadārdzināšanos, iedzīvotāji steidz nodrošināties ar kurināmā ziemas krājumiem. Uzņēmumu jaudas neatbilst straujajam pieprasījumam, tāpēc daudzviet veidojas rindas. Bažas par to, ka granulas vai malka varētu pietrūkt, nav pamatotas, tomēr ar cenu pieaugumu jārēķinās.
Deviņdesmit pieci procenti no Kuldīgas uzņēmuma SIA “Palleteries” ražotajām granulām nokļūst pašmāju tirgū. Tāpēc Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbības memorandu, kas paredz primāri nodrošināt Latvijas patērētājus, uzskata par simbolisku vienošanos. Uzņēmumā norāda, ka bažas par granulu trūkumu nav pamatotas, tomēr jārēķinās ar trīs līdz četru nedēļu ilgu gaidīšanas laiku.
SIA “Palleteries” ražošanas direktors Mārtiņš Druvaskalns:” Mēs pēdējos divus gadus neesam slēguši internetveikalu, ir gaidīšanas laiks, par ko mēs arī klientus informējam, izveidojās kaut kādas rindas, bet šobrīd mūsu rinda ir stipri nokritusies, gaidīšanas laiki paliek arvien mazāki. Turpinām ražot.”
Cena, līdzīgi kā pārējiem ražotājiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir celta no 260, 270 eiro uz vidēji 340 eiro.
“Mēs esam daļa no globālā tirgus, un globālais tirgus diktē savus cenu līmeņus. Tāpat jāsaprot, ja mums pietrūkst skaidu, tās ir jāiepērk no malas, tie, kas tirgo skaidu arī seko līdzi tendencēm un protams paceļ cenu. Visiem plastmasas iepakojumiem ceļas cenas. Visa tā mazā ķēdīte kustas globālajam tirgum līdzi,” uzsver Druvaskalns.
“Latvijas biomasas asociācijā” min, ka lielākā daļa, kam granulas nepieciešamas, tās paspējuši iegādāties, un paredz, ka pieprasījums, visticamāk, kritīs un situācija normalizēsies.
“Latvijas biomasas asociācija” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs apgalvo: “Slikti ir tas, ka cenas ir pakāpušās, tas ir viennozīmīgi slikti no pircēju viedokļa, sanāk, ka ir dārgāk šīs ažiotāžas dēļ. Bet labā ziņa, ka cilvēki sapratuši, ka granulas jāpērk vasarā. Cits jautājums, kā to vienmērīgāk izdalīt pa visu laika periodu.”
Latvijā ir vairāk nekā 26 granulu ražotnes, kas spēj saražot ap diviem miljoniem tonnu šī kurināmā, kuru izmanto ap pieciem procentiem mājsaimniecību.
Palejs uzskata: “Normāli funkcionējošā tirgū būtu tā, ka mazumtirdzniecība balansē šo tirgu, respektīvi – kad ir nepieciešamība, tirgotāji nodrošina tik, cik nepieciešams. Tā problēma šinī brīdī ir tā, ka pārāk daudzi mēģina spekulēt ar šo situāciju un nopērk milzīgu apjomu ar cerību, ka ziemā šīs granulas būs dārgākas, un domā tādā veidā nopelnīt.”
Joprojām liela daļa mājsaimniecību kā kurināmo izmanto malku. SIA “Lataks”, kas nodarbojas ar malkas ražošanu, stāsta, ka produkcija galvenokārt tiek eksportēta, bet pietiek arī pašmāju tirgum. Pieprasījums ir liels, pērk gan sauso malku, gan arī zaļo, kas ir mazliet lētāka.
SIA “Lataks” vadītāja Monta Latakaite saka: “Cenu neceļam augšā, kā ir bijis divus, trīs gadus. Pirms tam bija lētāk, bet mēs skatāmies, ka apaļkoku mēs tagad iepērkam par 50 procentiem dārgāk. Ir tendence cenai pacelties.”
Šogad ražošanā izmantota iepriekš iepirktā koksne, tāpēc malkas cena būtiski nav paaugstinājusies.
“Malciņas visiem pietiks, krājumi ir ļoti daudz iepirkti, jo mēs citādāk nevaram strādāt. Mums ir jāparedz uz priekšu, ko mēs darīsim, jo “Latvijas valsts meži” ir piegādātājs, no tiem mēs iepērkam septiņus, astoņus mēnešus uz priekšu un tad mēs to malciņu uzkrājam,” apgalvo uzņēmuma vadītāja.
Kurināmā ražotāji un asociācija uzsver, ka visi cietā kurināmā veidi – briketes, granulas un malka, tiek saražoti vairāk nekā patērēti, tāpēc bažas par deficītu nav pamatotas.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |