Vakar, 8. aprīlī, noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šī gada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā. Kopumā Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegti 340 kandidātu saraksti, kas ir vidēji aptuveni astoņi saraksti katrā no pašvaldībām.
Tagad CVK priekšā rūpīgs darbs, pārbaudot katru kandidātu un viņa pieteikuma atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Vienlaikus partijām sācies kaismīgākais priekšvēlēšanu posms – laiks, kad jāuzrunā vēlētāji un jācenšas izcelties konkurentu vidū.
Šajās vēlēšanās kopumā pieteikušies 5975 kandidāti, kuri sacentīsies par 731 deputātu vietu. Vislielākā aktivitāte novērojama galvaspilsētā – Rīgā uz 60 deputātu vietām kandidē 743 cilvēki. Interesanti, ka viens no iesniegtajiem sarakstiem Rīgā sastāv tikai no viena kandidāta. Kā norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, priekšā ir pamatīgs pārbaudes darbs – jāpārliecinās par katra kandidāta datu korektumu, jānovērš iespējamās kļūdas un jārisina t.s. “dubultnieku” problēma, kad viens cilvēks pieteikts vairākos sarakstos vienlaikus.
Šobrīd vislielākā konkurence uz vienu deputāta vietu prognozēta Jēkabpils novadā, kur par vienu no 19 domes deputāta krēsliem cīnīsies 14 kandidāti.
Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Lelde Metla-Rozentāle to skaidro ar novada attīstības potenciālu un teritoriālās reformas rezultātiem: “Acīmredzot Jēkabpilī attīstības perspektīvas ir visnotaļ pozitīvi vērtējamas.”
Pretēji tam, vismazākā aktivitāte vērojama Ventspils un Valkas novados. Piemēram, Ventspils novadā uz vienu vietu kandidē vidēji četri cilvēki. Metla-Rozentāle norāda, ka šādu situāciju iespējams skaidrot ar mazāku ekonomisko pievilcību un nostiprinātām vietējām politiskajām komandām, kuras iedzīvotāji atbalsta vairāku vēlēšanu ciklu garumā.
“Iespējams, šis izmērs un ekonomiskā konkurētspēja, un viss, kas tam seko, ir tas, kas bagātos un lielos novadus padara iekārojamus, un mazos novadus padara mazāk iekārojamus šajā deputātu krēslu cīņā,” saka politoloģe.
Lai gan dažos novados kandidātu skaits ir audzis, bet citos samazinājies, kopumā konkurence šajās vēlēšanās nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo vēlēšanu gadu. Vidēji uz vienu deputāta vietu kandidē apmēram astoņi pretendenti. Tomēr šajās vēlēšanās novērojama arī jaunu, reģionālu politisko spēku parādīšanās.
Lelde Metla-Rozentāle uzsver, ka daļa no tiem varētu būt atvasinājumi no iepriekš pastāvējušām mazākām partijām, kuras pēc teritoriālās reformas bija zaudējušas politisko redzamību.
“Iespējams, tie ir kādi atvasinājumi no iepriekšējo novadu mazajiem politiskajiem spēkiem, kas darbojās kādreiz savos vēsturiskajos novados. Tad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā viņi, iespējams, nedaudz jutās ārpus spēles. Tagad viņi ir transformējušies un nāk atkal ar tādu jaunu savu piedāvājumu,” viņa skaidro.
Vēl viena būtiska šī gada vēlēšanu iezīme ir partiju programmu daudzveidība. Tās svārstās no tradicionālām un reālistiskām līdz pat ļoti radošām un brīžiem utopiskām.
“Par festivālu organizēšanu vai rallija organizēšanu, vai administratīvi teritoriālās reformas atcelšanu, kas tomēr diez vai ir pašvaldības kompetencē. Ironiski sakot — skaidrs, ka nav pašvaldības kompetencē. Vai arī izglītības reformas pārskatīšana,” norāda Metla-Rozentāle, aicinot vēlētājus kritiski izvērtēt partiju piedāvājumu.
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka līdz 11. aprīlim katras pašvaldības vēlēšanu komisijā notiks iesniegto sarakstu kārtas numuru izloze. No 18. aprīļa līdz 29. maijam savu balsi pa pastu varēs nodot vēlētāji, kuri dzīvo ārvalstīs. Savukārt līdz 7. maijam pašvaldībām jāpaziņo par plāniem ieviest mobilo vēlēšanu iecirkņu sistēmu — tā varētu būt īpaši nozīmīga vietās, kur līdz šim balsot klātienē bija sarežģīti.
“Ir šī iespēja, un tas ir pašvaldības rokās — vai veidot šādus iecirkņus. 30 dienas pirms vēlēšanām ir jāpaziņo, kur iecirknis būs, savā apkaimē ir jāpaziņo, kurās dienās tas būs, kad šis mobilais iecirknis būs, kurā vietā un precīzi kuros laikos,” skaidro Kristīne Saulīte.
Šajās vēlēšanās spēkā stāsies arī jaunas vēlēšanu zīmes. Tās paredz iespēju vēlētājiem paust ne vien atbalstu, bet arī noraidījumu konkrētam kandidātam. Pie katra kandidāta vārda vēlēšanu zīmē būs divi lauciņi – zaļš, lai paustu atbalstu, un sarkans, lai izteiktu noraidījumu. Tas nozīmē, ka vēlētājiem būs lielāka iespēja precīzāk paust savu attieksmi.