Raidījums “Izmet gudri” stāsta par dažādiem atkritumu veidiem, to pareizu apsaimniekošanu un iespējām ikdienā dzīvot videi draudzīgāk. Kādi ir inovatīvi risinājumi cīņai ar atkritumiem dabā un to pārstrādi? Pievēršamies tam, kā mūsdienu tehnoloģijas un radošas idejas palīdz mazināt piesārņojumu un veicina ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
AS “Balticovo”: no olu ražošanas līdz biometānam
Pirmais inovatīvas darbības piemērs Latvijā ir Balticovo. Tā ir lielākā olu un olu produktu ražotne Ziemeļeiropā, kas izceļas ar mūsdienīgu pieeju ražošanai un ilgtspējai. AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps stāsta: “Mūsu čaklās vistiņas dienā izdēj nu jau aptuveni trīs miljonus olu.” Uzņēmumā tiek izmantota pieeja, kur neviena ola netiek izmesta. “Olām, kurām ir mikroplaisas, mēs novirzām uz šķidro olu pārstrādes cehu. Tur tiek atdalīts baltums no dzeltenuma. Un nu mēs ražojam jau teju 1000 tonnas šķidro olu produktu mēnesī,” skaidro Toms Auškāps.
Foto: Nikija Krivāne
Kūtsmēsli kā enerģijas resurss
Tomēr uzņēmuma nozīmīgākā inovācija saistīta tieši ar kūtsmēsliem un to produktīvu izmantošanu. “Tā ir ļoti, ļoti vērtīga lieta. Man ir prieks, ka mums ir bijusi iespēja tam atrast pielietojumu. Kūtsmēsli ir vislielākais atkritums, ko mēs radām,” stāsta Auškāps. Kūtsmēsli tiek ievietoti lielos rezervuāros, sajaukti ar ūdeni, un slēgtā vidē notiek fermentācijas process. Tā rezultātā rodas biogāze. “Gāze tiek savākta, un tā ir biogāze – vērtīga izejviela,” piebilst Toms Auškāps.
Pēc tam biogāze nonāk biometāna attīrīšanas stacijā, kur iegūtais biometāns tiek ievadīts kopējā gāzes sistēmā, kas nodrošina enerģiju ražotnei un patiesībā saražotais apjoms ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu arī visu Bauskas novadu.
Foto: Nikija Krivāne
Uzņēmums “Gren Latvija”: nepārstrādājami atkritumi kļūst par enerģiju
Viens no aktuālākajiem projektiem Latvijā šobrīd top uzņēmumā “Gren Latvija”. Enerģētikas uzņēmums strādā pie atkritumu reģenerācijas stacijas projekta Aconē, Salaspils novadā. Plānots, ka stacijā nepārstrādājamus, šķirotus un nebīstamus atkritumus pārstrādās siltumenerģijā. Tā tiks nodota centralizētajai siltumapgādes sistēmai un izmantota mājokļu apsildei, savukārt saražotā elektroenerģija tiks ievadīta elektroapgādes tīklā. Uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa uzsver: “Atkritumi ir vietējais resurss, kas stiprina energoapgādes drošību un valsts enerģētisko neatkarību.”
Vienlaikus viņa uzsver, ka atkritumu reģenerācija nav salīdzināma ar sadzīves atkritumu dedzināšanu mājsaimniecībās. “Tas ir stingri regulēts un sarežģīts industriāls process. Ļoti būtiska ir temperatūra, jo atkritumu sadedzināšana notiek vismaz 850 grādos un vismaz divas sekundes. Augstajā temperatūrā kaitīgās vielas tiek sadedzinātas, līdz ar to to daudzums būtiski samazinās.”
Foto: Nikija Krivāne
Uzņēmums “SCHWENK”: alternatīvais kurināmais cementa ražošanā
Par augstas temperatūras nozīmi runā arī uzņēmumā “SCHWENK Latvija”, kas ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem valstī. Šajā uzņēmumā vārds “atkritumi” pārtop par “iespēju”, “resursu” un “vērtību”.
Un vērtība ir arī alternatīvais kurināmais, kas iegūts no pārstrādātiem atkritumiem. Cementa ražošanai gadā uzņēmums izmanto vairāk nekā 150 000 tonnu šāda kurināmā. Uzņēmuma vides nodaļas vadītāja Santa Kļava skaidro: “Ja mēs šāda veida papīru, kartonu vai plastmasu dedzinām mājas krāsnīs vai ugunskuros, kur temperatūra ir vien 200 līdz 400 grādi, veidojas bīstami savienojumi — dioksīni, furāni un citas kancerogēnas vielas, kas var veicināt vēža saslimšanas.” Savukārt cementa ražošanas procesā temperatūra sasniedz 1500 līdz 2000 grādu. “Šādā temperatūrā šie savienojumi neveidojas. Tāpēc cementa nozare ir viena no tām, kas šāda veida kurināmo var droši izmantot,” uzsver Santa Kļava.
Foto: Nikija Krivāne
Atkritumi kā nākotnes resurss
Mūsdienu tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi arvien skaidrāk pierāda, ka atkritumi nav tikai problēma un tie var kļūt par vērtīgu resursu. Gan biogāzes ražošana, gan atkritumu reģenerācija, gan alternatīvā kurināmā izmantošana rāda, ka gudra resursu apsaimniekošana spēj vienlaikus mazināt piesārņojumu, stiprināt enerģētisko neatkarību un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
 |
Raidījums “IzMet gudri” tiek līdzfinansēts no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem. Par raidījuma “IzMet gudri” saturu atbild SIA “VIDZEMES TV”. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |