Investīcijas vai jaunas problēmas? Lēdurgā strīdas par biometāna ražotni

Siguldas novada Lēdurgā, ieguldot nepilnus 27 miljonus eiro, iecerēts veco biogāzes staciju pārbūvēt par mūsdienīgu biometāna ražotni. Kamēr Eiropas un valsts līmenī šādus projektus uzskata par stratēģiski nozīmīgiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, Lēdurgas apkārtnē dzīvojošo domas par šo ieceri dalās. Vietējie lauksaimnieki uzskata, ka projekts ir svarīgs lauku attīstībai un tas mazinās smakas. Tikmēr iedzīvotāji satraucas par troksni, iespējamām smakām un pārāk intensīvu transporta plūsmu uz vietējiem ceļiem.

Biogāzes stacija Lēdurgā uzbūvēta jau 2011. gadā blakus šeit strādājošai zemnieku saimniecībai, lai ražotu elektroenerģiju. Mainoties laikiem, stacijas darbība saimniecībai kļuvusi nerentabla, tāpēc, lai neciestu zaudējumus, nolemts to pārdot. Tagad šeit iecerēts attīstīt jau citu enerģijas ražošanas projektu.

“Pašlaik šīs biogāzes stacijas vairs nav rentablas – tās strādā labākajā gadījumā ‘uz nulli’. Ja rodas kādas nopietnākas tehniskas problēmas, staciju principā nākas slēgt. Tāpēc bija jautājums: vai pārveidot to par metāna staciju pašiem, vai pārdot, lai kāds cits veic šo pārbūvi. Man ar jauno saimnieku sadarbības problēmu nav. Vairāk satraucas Lēdurgas iedzīvotāji, jo viņi īsti nezina, kas tā būs par staciju un ko tā darīs. Tāpēc cilvēkos ir liels satraukums un bailes par nākotni,” stāsta Mārtiņš Gierkens, Gierkena zemnieku saimniecības direktors. 

Jauno biometāna ražotni iecerēts attīstīt, piesaistot investīcijas no Nīderlandes. Kopējās projekta izmaksas sasniedz 26,8 miljonus eiro, no kuriem 17 miljoni būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevums. Plānots, ka pēc pārbūves ražotnes jauda būs virs 80 tūkstošiem megavatstundu gadā. Šeit ražos saspiestu biometānu, ko ar kravas automašīnām transportēs ievadīšanai gāzes tīklā. Kā ražošanas blakusprodukts būs digestāts jeb pārstrādāts mēslojums iestrādāšanai augsnē.

Par šāda vērienīga projekta īstenošanu gan nepriecājas daļa Lēdurgas iedzīvotāju, uzskatot, ka attīstītājs to vēlas realizēt bez vietējo ziņas. Cilvēkus arī satrauc iespējamās smakas objekta tuvumā. Ilona Pilgarde satraucas par sava īpašuma vērtību: “Neviens mums neko nejautā, nekāda aptauja nav bijusi. Neviens nav painteresējies: ‘Ko jūs domājat par to?’ Man ir bažas, kāda vispār būs mana īpašuma vērtība pēc tam, kad tas viss šeit darbosies.” Bet Dagne Vīdnere raizējas, ka stacija radīs trokšņus: “Mēs jau tagad klusākos vakaros dzirdam trokšņus no esošajām tvertnēm. Pašlaik tie laikam ir izslēgti, bet iepriekš, kad vakaros sēdējām ārā, varēja skaidri dzirdēt dūkšanu.”

Vietējos iedzīvotājus satrauc arī ceļu kvalitāte – vai lielās mašīnas tos pavisam neizdangās un vai tie būs pietiekami droši, lai pārvietotos kājām. Viedoklī dalās Andris Miķelsons: “Mani visvairāk satrauc ceļš. Ja visas paredzētās automašīnas brauks caur centru, kā tas tika rādīts projektā, tas ir vislielākais satraukuma pamats. Jau tagad tajā ceļa posmā un pašā galā ir izsistas lielas bedres.”

Turpretim apkārtnes lauksaimnieki uzsver, ka bez investīcijām un ražošanas dzīve laukos izsīks pavisam. Biometāna stacija ir ļoti būtiska, lai zemnieki efektīvi varētu apsaimniekot kūtsmēslus un mazinātu smakas apkārtnē. Andris Šemeta no saimniecības “Kurstiņi” arī uzsver, ka bez investīcijām nebūs attīstības: “Mēs atbraucām tāpēc, lai lēdurdzieši saprastu – bez būvniecības un investīcijām pie mums nekas nenotiks. Vienkārši nenotiks! Aizslēgs to pašu pēdējo skolu, par kuras saglabāšanu nesen vēl protestēja. Aiztaisīs pēdējo veikalu, jo nebūs cilvēku. Un, ja nebūs cilvēku, tad arī tiem pašiem ceļiem vairs neviens uzmanību nepievērsīs.”

Bet Kristīne Ragaine, LLKC Pierīgas biroja vadītāja, skaidro, ka biometāna rūpnīca ir būtiska, lai videi draudzīgi pārstrādātu kūtsmēslus: “Šobrīd šķidrmēslus faktiski var tikai izgāzt uz lauka. Likumdošanā ir noteiktas 12 stundas, kuru laikā šie šķidrmēsli ir jāiestrādā zemē. Tas nozīmē, ka smaka būs visu to laiku, kamēr tie atrodas uz lauka, kā arī iestrādes procesā. Turpretim biometāna ražošanas rezultātā veidojas digestāts – cieta masa, kurai smaku apjoms ir maksimāli samazināts, var teikt, ka tās faktiski nav. Turklāt arī iestrādes termiņš ir garāks – 24 stundas.”

Tam, ka digestātam nav tik izteiktas smakas, piekrīt arī tuvumā dzīvojošais Andris Miķelsons: “Loģiski, ka digestāts nav tāds kā tie mēsli, ko kādreiz Mārtiņš laistīja, kad nedēļām ilgi nevarēja logus taisīt vaļā. Tas ir skaidrs. Šis ir jau izstrādāts materiāls, un tam viennozīmīgi nav tādas smakas. Kad to uzliek uz tīruma, viss ir kārtībā.”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste vēl norāda, ka saražoto biometānu apkārtnes iedzīvotāji nākotnē varētu izmantot kā degvielu savos transportlīdzekļos un traktoros, ar to aizstājot dīzeļdegvielu.