Lauksaimniecībā un ražošanā rodas dažādi atkritumu veidi, kuru apsaimniekošana prasa atbildīgu pieeju. Raidījumā “IzMet gudri” skaidrojam, kā lauksaimnieki un uzņēmumi risina iepakojuma, pārtikas un citu netipisku atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus meklējot arvien ilgtspējīgākus risinājumus.
Lauksaimniecības iepakojums – šķirošana kļuvusi par ikdienu
ZS “Kotiņi” projektu vadītājs Rolands Keišs stāsta, ka viens no biežāk izmantotajiem lauksaimniecības iepakojumiem saimniecībā ir lielie maisi un plastmasas kannas. Tos regulāri nodod atkritumu apsaimniekotājiem pārstrādei.
Rolands Keišs: “Darbinieki šķiro un skatās, vai maisi nav saplēsti. Ja tie vēl ir lietojami, tad izmantojam vēlreiz. Ja ir saplīsuši, tos krājam un reizi gadā izsaucam atkritumu apsaimniekotājus, kas visu aizved.”
Viņš uzsver, ka mūsdienās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi ir viegli pieejami un uzņēmumiem vairs nav jāmeklē sarežģīti risinājumi. “Principā tavā vietā viss jau ir izdomāts – kur likt maisus, kā rīkoties ar eļļu. Kompānijas atbrauc, savāc un aizved prom, tāpēc par to īpaši nav jāuztraucas,” norāda Rolands Keišs.
Graudu pārpalikumi kļūst par kurināmo
Lielākā daļa lauksaimnieku nezāļu sēklas un citus piemaisījumus, kas rodas pēc graudu sijāšanas, kompostē vai izgāž mežmalās. Savukārt ZS “Kotiņi” jau vairāk nekā piecpadsmit gadus šos graudu pārpalikumus izmanto kā kurināmo. Šāds risinājums ļauj ne tikai samazināt atkritumu daudzumu, bet arī nodrošināt saimniecības ēku apkuri, izmantojot pašu saimniecībā radušos resursus.
Pārstrāde dod materiāliem otro dzīvi
Uzņēmuma “Eco Baltia vide” direktors un valdes loceklis Andris Ziemelis uzsver, ka savāktie lauksaimniecības iepakojumi tiek veiksmīgi pārstrādāti. Andris Ziemelis: “Šie materiāli tiek pārstrādāti, un pēc tam no tiem tiek saražots granulveida materiāls, kas kalpo par izejvielu jaunu produktu ražošanai.”
Viņš norāda, ka sadarbība ar lauksaimniekiem kļūst arvien aktīvāka. “Šogad plānojam savākt vairāk nekā 3000 tonnu šo atkritumu. Lauksaimnieki mūs pazīst. Viņi gaida mūsu zvanus vai arī paši sazinās ar mums, lai vienotos par atkritumu savākšanu,” stāsta Andris Ziemelis.
Pārtikas atkritumi – izaicinājums mazumtirdzniecībā
Par pārtikas atkritumu samazināšanu ikdienā domā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi. “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite atzīst, ka pilnībā izvairīties no pārtikas atkritumiem nav iespējams. Vienlaikus viņa uzsver, ka nozīmīga loma ir arī patērētājiem. Uzņēmums sadarbojas arī ar Latvijas Pārtikas banku, ziedojot derīgu pārtiku cilvēkiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
Netipiskie atkritumi meklē jaunus pielietojumus
Savukārt metālapstrādes uzņēmumā “Jensen Metal” rodas arī specifiski atkritumi, kuru pārstrāde joprojām ir izaicinājums. Viens no tiem ir smilšu strūklas atkritums, kas veidojas metāla apstrādes procesā. Pašlaik lielākā daļa šī materiāla tiek noglabāta atkritumu poligonā, taču uzņēmums meklē iespējas tam rast lietderīgu pielietojumu. Nākotnē šādi risinājumi varētu palīdzēt samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un veicināt aprites ekonomikas attīstību.
Lauksaimniecības iepakojuma pārstrāde, pārtikas ziedošana un netipisku atkritumu atkārtota izmantošana apliecina, ka ilgtspējīgi risinājumi kļūst par ikdienas praksi arvien vairākās nozarēs. Vienlaikus eksperti uzsver, ka būtiskākais priekšnoteikums videi draudzīgākai saimniekošanai joprojām ir katra uzņēmuma un iedzīvotāja atbildīga attieksme pret radītajiem atkritumiem.
