Viņš bija no dumpinieku paaudzes, kuru drosme un idejas atveda pie Latvijas valsts dibināšanas. Otrdien, 29.aprīlī Jelgavā atklāts Fridriha Vesmaņa vārdā nosauktais skvērs.
Saeimas pirmā priekšsēdētāja, vēlāk arī Latvijas sūtņa Lielbritānijā, Fridriha Vesmaņa dzīves stāsts aizsākās Rundāles pagasta ”Kraukļos” 1875. gada 15. aprīlī. Tomēr lielu savas dzīves daļu Fridrihs Vesmanis aizvadījis Jelgavā.
Fridriha Vesmaņa māsas Annas mazdēla sieva Ieva Marga Markausa saka: ” Viņš taču cauri un cauri ir jelgavnieks. Kaut gan dzimis Rundāles pagastā, viņš mācījies Jelgavas ģimnāzijā, un tolaik klasē bijis vienīgais latvietis, pēc tam studējis tieslietas un strādājis Jelgavā advokatūrā, bet pēc tam trīs mēnešus bijis pirmais vēlētais Jelgavas pilsētas galva, un no Jelgavas tālāk viņš startēja uz Satversmes sapulci.”
Viņa ceļi dažkārt krustojušies arī ar zvērināto advokātu Jāni Čaksti, kurš reiz aizrādījis, ka aizraušanās ar kreisajām idejām var izsaukt bīstamas sekas. Tā arī noticis. Pēc piedalīšanās studentu nemieros 1899. gadā Vesmani arestē un viņam tiek piespriests piecu mēnešu cietumsods.
Lai izvairītos no aresta, Vesmanis dodas uz Lielbritāniju, tomēr 1903. gadā atgriežas Latvijā un pats piesakās policijā. Tā Vesmanis nonācis Jelgavas cietumā, stāsta Ieva Marga Markausa: ”Viņš sēdēja par savu darbību, kas bija saistīta ar brīvā vārda reklamēšanu. Būdams emigrācijā Lielbritānijā viņš kopā ar savu līgavu Bertu organizējis, lai Latvijā ienāktu nelegālā literatūra.”
Atzīmējot Fridriha Vesmaņa 150. gadskārtu, Jelgavā viņa vārdā nosaukts neliels trīstūrveida skvērs starp Mātera un Vaļņu ielu. Lai informētu garāmgājējus par skvēra nosaukumu un nozīmīgo personu, pie tā 29. aprīlī atklāta piemiņas plāksne.
Atklāšanas pasākumā pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) teic:” Viņa politiskie ideāli, tolaik, kad Latvija vēl tikai meklēja savu vietu pasaules politiskajā kartē, apbrīnojami saskan ar mūsdienu Latvijas demokrātiskajām vērtībām. Taisnīgums, likuma vara, demokrātija un cilvēka cieņa. Šie četri principi nav zaudējuši savu aktualitāti arī mūsdienās.”
Vesmaņa vārds un darbi kļuvuši par Latvijas vēsturiskās atmiņas daļu lielā mērā pateicoties viņa pēcteču izveidotajai biedrībai” Vesmaņi”, kuras galvenais mērķis bijis izcelt viņu saulītē.
Tagad tas esot izdarīts.2022. gadā pirmizrādi piedzīvoja filma ”Vesmaņa atgriešanās”. Izdota grāmata ”Klausieties pagātnes soļos”, kas ir saīsināta Vesmaņu dzimtas hronika. Pie viņa dzimtajām mājām ”Kraukļi” Rundāles pagastā atklāta piemiņas plāksne, un tagad arī viņa mīļākajā pilsētā Jelgavā viņa vārdā nosaukts skvērs un uzlikta piemiņas plāksne.
Vai viņš par sev pievērsto uzmanību priecātos, šodien neviens nezin, vien Ieva Marga Markausa, kura uzsāka materiālu apkopošanu un izpēti piebilst:” Viņš nekad neesot gribējis izcelties, pat fotogrāfiju, kurās viņš būtu redzams ir ļoti maz. Manuprāt viņš varētu būt mazliet rezervēts. ”