Jelgavas pieredzi urbānajā biškopībā iepazīst Slovēnijas delegācija

Šodien, Starptautiskajā bišu dienā, Jelgavā uzmanības centrā bija urbānā biškopība un bišu nozīme pilsētvidē. Jelgavas urbānās bišu saimes šoziem pārziemojušas īpaši labi, un biškopības projekti pilsētā turpina attīstīties. Lai iepazītu Jelgavas pieredzi urbānajā biškopībā, pilsētu apmeklēja arī Slovēnijas Republikas delegācija, pārrunājot gan bišu nozīmi vides un cilvēku labsajūtā, gan iespējamās sadarbības iespējas nākotnē.

Bitenieks Nauris Bērziņš par urbānajām bitēm uz Jelgavas klīnikas jumta rūpējas jau ceturto gadu. Bitenieks atzīst – šoziem bites pārziemojušas labi.

Bitenieks Nauris Bērziņš: “Pavasaris ir pienācis ar pārsteidzoši pozitīviem rezultātiem. Saimes ir ziemojušas vienkārši izcili. Šis ir arī gads, kad mums visas šīs saimītes ir izziemojušas uz pilsētas klīnikas jumta, un tās ir ļoti labas, lielas un spēcīgas saimes.”

Klīnikā norāda – pagājušajā sezonā bites ienesušas ap 250 kilogramiem medus. Ja pirmsākums bija tikai trīs maza izmēra stropi, tad šobrīd uz klīnikas jumta ir izvietoti pieci liela izmēra stropi.

Jelgavas klīnikas vadītāja Kintija Barloti: “Bite ir viens tāds dzīvnieks vai lidonis, kuram vajag ekoloģiski tīru dabu. Un, ja tā ir ekoloģiski tīra, tas arī parāda Jelgavas tīrību un zaļumu, un tad faktiski mēs zinām, ka, ja bites šeit dzīvo, tad cilvēkiem arī ir ļoti labi.”

Jelgavā urbānā biškopība kļūst arvien populārāka – bites mājo ne tikai uz Jelgavas klīnikas, bet arī uz Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas jumta. Starptautiskajā bišu dienā Jelgavu apmeklēja Slovēnijas Republikas delegācija, lai iepazītu pilsētas pieredzi urbānajā biškopībā un pārrunātu bišu nozīmi ikdienā un pilsētvidē.

Nauris Bērziņš: “Nu, daudz jau mēs savā ikdienas bišu apkopšanā neizmainīsim, bet jūtamies ļoti pagodināti par vēstnieka vizīti mūsu dravā. Pārrunājām daudz un dažādas lietas, ir jaunas atziņas, ieteikumi un savstarpēja pieredzes apmaiņa.”

Tomažs Matjašecs (Tomaž Matjašec), Slovēnijas Republikas vēstnieks Latvijā: “Man ir patiess prieks redzēt, ka ne tikai bitenieki, bet arī klīnikas un skolas iesaistās šādās aktivitātēs. Viens no mūsu vizītes mērķiem Jelgavā ir ne tikai apmainīties ar informāciju, bet arī veidot sadarbību starp Slovēnijas un Jelgavas skolām un institūcijām, lai nākotnē varētu īstenot kopīgus projektus. Ceru, ka mums izdosies atrast šādas iespējas.”

Matijas Bučars (Matija Bučar), Slovēnijas Republikas vēstnieka Latvijā vietnieks: “Slovēnijā biškopībai ir senas tradīcijas – mums ir daudz biškopju un plaša pieredze šajā jomā. Taču, viesojoties Latvijā, es redzu, ka arī šeit cilvēki ļoti ciena bites, apputeksnētājus, dabu un bioloģisko daudzveidību. Es noteikti saredzu potenciālu nākotnes sadarbībai starp biškopju organizācijām un pašiem biteniekiem.”

Jelgavas klīnikā bites kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu. Klīnikā atzīst — urbānā biškopība palīdz pievērst uzmanību gan vides jautājumiem, gan cilvēku emocionālajai labsajūtai.

Kintija Barloti: “Mēs apspriedām, kā mēs sadzīvojam, kas ir labs, ka mēs varētu arī bites izmantot apoterapijā, ka tas arī psiholoģiski dod tādu sajūtu, ka esam tuvāk dabai, un faktiski mums ļoti patīk šī sadzīvošana ar dabu.”

Speciālisti norāda – pilsētvidē iegūtais medus nereti ir tīrāks nekā intensīvās lauksaimniecības teritorijās, jo urbānajā vidē tiek izmantots mazāk pesticīdu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu. Jelgavā urbānā biškopība attīstās jau vairākus gadus, un šobrīd bites pilsētā jūtas labi.