Katrs kiberuzbrukums var maksāt uzņēmuma nākotni

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā arvien stingrāk tiek regulēta kiberdrošība. Lai mazinātu kibernoziegumu riskus, pieņemts likums, kas nosaka – organizācijām jāievieš drošības pārvaldība, incidentu atpazīšana un darbinieku apmācība. Lai palīdzētu šīs prasības īstenot, Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Google.org apmāca jaunos kiberdrošības speciālistus, kuri pēc kursiem dodas praksē uzņēmumos, īpaši reģionos. 

Divu mēnešu intensīvās mācībās kursanti Rēzeknē no dažādiem reģioniem apguvuši kiberdrošības incidentu pārvaldības kursu –  no  apdraudējumu identificēšanas līdz efektīvai reaģēšanai un incidentu izmeklēšanai. Apgūtas arī praktiskas metodes un rīki, lai savlaicīgi atklātu un novērstu kiberdraudus.

“Kiberdrošības pārvaldnieki – tie ir cilvēki, kas pārvalda kopējo procesu, kas saprot visus tos elementus, un var salikt, kādi riski ir uzņēmumā,” norāda kiberdrošības eksperte, padomniece Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijā Ieva Ilvesa. 

Kiberdrošības pārvaldības kurss ir viens no pieprasītākajiem. Dalībnieki pārstāv dažādus uzņēmumus, un iegūtās zināšanas varēs izmantot jau savā darbā.

“Šobrīd mēs esam attīstības posma pašā sākumā un strādājam pie digitālajiem pakalpojumiem. Digitālajiem pakalpojumiem ļoti svarīgs ir kiberdrošības aspekts. Tas, kas man šobrīd ir ieguvums no kursiem, ir tas, ka es saprotu un redzu kā mikrouzņēmums var attīstīt digitālo pakalpojumu un digitālo vidi ierobežotas pieejamības līdzekļu apstākļos.  Respektīvi, ka kiberdrošības risinājumi nav nepieciešami ar lielām investīcijām, bet ir ļoti daudz atvērtā koda risinājumu,” saka jaunā kiberdrošības speciāliste, SIA “Eko IGM” valdes priekšsēdētāja Ginta Majore. 

“Kiberdrošība bieži vien ir tāds tehnisks jēdziens – kāds programmētājs sēž un dara. Un tas ir labi, ka šis kurss iedod mums iespēju saskatīt sevi, sava uzņēmuma darbību, savu partneru drošību, savu drošību,” piebilst  Mārcis Plūme – jaunais kiberdrošības speciālists, SIA “Dozimetrs” projektu vadītājs. 

Kursu vidū ir arī indicentu izmeklēšana, darbinieku apmācība, arhitektūra un daudz kas cits. Kiberdrošības speciālistu trūkums Latvijā un Eiropā joprojām ir aktuāls. Lielākie riski saistīti ar finanšu drošību.

“Finanšu asociācija ziņoja, ka, piemēram, janvārī bija 1,6 miljonu apmērā nozagti finanšu resursi Latvijā. Divi miljoni bija aizturēti, novērsti. Plus mēs dzīvojam ģeopolitiski sarežģītā lokācijā, telpā, un skaidrs, ka Krievija nesnauž,” atzīst Ieva Ilvesa – kiberdrošības eksperte un  padomniece Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijā.

Pētījumi rāda – 70% mazo un vidējo uzņēmumu pēc nopietna kiberuzbrukuma vairs neatjauno darbību.

“Veidojot vai attīstot uzņēmējdarbību, dažādus digitālos pakalpojumus, tas ir tieši tikpat svarīgi kā Covid laikā ievērot higiēnu, tā arī šajā brīdī, digitālajā laikmetā ir jāievēro kiberhigiēna. Kiberhigiēna sākas ar to, ka mēs zinām, ko mēs darām, redzam un varam identificēt, kas notiek mūsu infrastruktūrā un, laikus jau izstrādājot digitālos pakalpojumus, domāt arī par aizsardzību,” tā norāda jaunā kiberdrošības speciāliste Ginta Majore. 

Jauno kiberdrošības speciālistu apmācības turpinās. Kursi notiek jau otro gadu, un šajā laikā plānots sagatavot vismaz 270 dažādu specializāciju profesionāļus.