Termometra stabiņam pakāpjoties, dabā mostas ērces. Sniegotā ziema tām bijusi labvēlīga, un speciālisti prognozē augstu aktivitāti. Kurzemē bērnu vakcinācijas pieejamību šobrīd nosaka deklarētā adrese, radot atšķirīgus nosacījumus novada un valstspilsētu iedzīvotājiem.
Lai gan tiek uzskatīts, ka ērces kļūst aktīvas gaisa temperatūrai sasniedzot +3 … +5 grādus, pirmie ērču aktivitātes signāli saņemti jau līdz ar sniega kušanu. Speciālisti skaidro, ka meteoroloģiskie apstākļi ļāvuši populācijai saglabāties stabilai.
LU Bioloģijas institūta vadošā pētniece Ineta Salmane par ērču pārziemošanu stāsta: “Šī ziema, es domāju, viņām bija ļoti labvēlīga, jo bija biezs sniegs visur; tas, ka bija auksts, tas neko principā nedeva, jo, teiksim, zem sniega kārtas uzskata, ka ir pie 0 grādiem, ja ir pietiekami biezs sniegs. Tātad viņām — vienkārši ideāli pārziemot; ja būtu kailsals, tad ir cita lieta.”
Viens no efektīvākajiem aizsardzības veidiem pret ērču encefalītu ir vakcinācija, taču tās apmaksas nosacījumi Kurzemē krasi atšķiras. Valsts finansēta programma bērniem darbojas visos reģiona novados, atstājot ārpus saraksta tikai abas lielākās pilsētas – Liepāju un Ventspili.
Fakts, ka bērna drošība ir atkarīga no oficiālās adreses, liepājnieku vidū raisījis neizpratni. Kamēr vienā pusē robežzīmei pote pienākas bez maksas, pilsētas iedzīvotājiem jāpaļaujas uz saviem līdzekļiem vai personīgo iniciatīvu.
Liepājniece Iveta neizpratnē par neesošām atmaksātām vakcīnām:“Liepāja par liepājniekiem nerūpējas tad, iznāk, ja? Par rajona bērniem rūpējas, bet tad mūsējie var iet par naudu.”
Ivetas teiktajam pievienojās arī liepājniece Anna: “Tas nav pareizi, tas nav pareizi, jo visur tie bērni ir jāpasargā no ciešanām, bēdām visu laiku. Tie ir bērni.”
Savukārt liepājnieks Antons nesaskata problēmu esošajā situācijā: “Man šķiet, ka galvenais – lai lielākā daļa no valsts nav inficēti un nav nekādas baigās atšķirības. Vienkārši par maksu – es nedomāju, ka tas ir tik dārgi, jo tā ir tava veselība un veselība ir galvenais dzīvē.”
Atšķirībā no encefalīta, pret citām ērču pārnēsātām slimībām vakcīnu nav.
Speciālisti uzsver – neatkarīgi no vakcinācijas statusa vai dzīvesvietas, uzmanība jāpievērš profilakses pasākumiem. Dodoties dabā, ieteicams izvēlēties gaišu un pieguļošu apģērbu, uz kura ērces ir vieglāk pamanāmas, kā arī lietot ērču atbaidīšanas līdzekļus.
SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Ūdre atgādina: “Ja tā pastaiga ir ilgāka, ik pa laikam ir jāapskata savus bērnus, gan arī sevi pašu, vai nav piesūkusies ērce, jāatceras arī par mājdzīvniekiem, ka arī mājdzīvnieki, atgriežoties mājās, ir jāpārbauda.”
Savukārt ērces piesūkšanās gadījumā – nepieciešams pēc iespējas ātrāk to pareizi noņemt un turpmākās nedēļas vērot savu pašsajūtu.
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Elza Amanda Pankoka stāsta par pareizu ērces izņemšanu: “No sākuma ērci ar spirta salvetīti vai arī ar jebkuru citu spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli apstrādāt, jo tad ir vieglāk viņu noņemt. Tad ar smailu pinceti – tagad arī ļoti daudz aptiekās ir pieejami specializēti rīki, lai izņemtu ērces: gan dažādas kartiņas, gan pincetes, gan aukliņas – un tad izņemt to ērcīti, pēc tam vēlreiz vietiņu nodezinficēt un uzlīmēt plāksteri.”
Aizvadītā gada statistika uzrāda augstu inficēšanās risku. Kamēr encefalīta izplatība ir stabila, Laima slimība pērn piedzīvojusi uzliesmojumu — reģistrēti 539 gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Savukārt šogad ērču sezona sākusies neierasti agri, pirmie saslimušie fiksēti jau janvārī un februārī. Kopumā pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 12 inficēšanās gadījumi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |