Kultūra visiem: Liepājā meklē iekļaujošas vides risinājumus

Kultūra vieno vai šķiro? Atbildes uz jautājumiem par kultūras pieejamību cilvēkiem ar funkcionālām traucējumiem nupat meklēja starptautiskā konferencē “Kultūras renovācija” Liepājā. Tās mērķis – rosināt diskusiju un meklēt risinājumus, kā veidot kultūras vidi, kas ir ne tikai tehniski pieejama, bet arī saprotama un jēgpilna ikvienam. Konferencē piedalījās gan kultūras jomas profesionāļi, gan eksperti no citām valstīm, daloties pieredzē par iekļaujošas kultūras telpas veidošanu. 

Sabiedrībā arvien vairāk pievērš uzmanību kultūras pieejamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Konferencē Liepājā runāja par to, kā veidot iekļaujošu kultūras vidi, kurā ikviens justos piederīgs un spētu piedalīties. 

Konference notika koncertzālē “Lielais dzintars”, kuras vadītājs uzsver, ka telpās ir ieviesti tehniski risinājumi, lai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem būtu vieglāk un ērtāk pārvietoties. 

“Mēs arī piedāvājam papildus pakalpojumus, piemēram, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, piemēram, lielajā zālē ir indukcijas cilpa nodrošināta, kurā var pieslēgties ar dzirdes aparātiem. Protams, ir svarīgi ielikt ne tikai šo tehnisko risinājumu, bet arī komunicēt par šiem risinājumiem, lai runātu ar šo auditoriju un testēt uz šo auditoriju,” stāsta koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons.

Tomēr Timurs Tomsons uzsver, ka Latvijā pieejamība ir vēl ceļa sākumā un drīz būs jādomā arī par mākslinieciskajām programmām, kā tās pielāgot cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un citiem traucējumiem. 

Timurs Tomsons, koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs: “Jāsaka to, ka mums nav pieredzes šajā jautājumā. Tieši runājot par mākslinieciskās programmas nodrošināšanu. Protams, ja mēs redzam, ka Norvēģijā ir pieejams finansējums ne tikai no kultūras jomas, bet arī no veselības jomas, kuriem tas liekas ir svarīgi un ka viņi redz kultūru kā tādu instrumentu šādu jaunu cilvēku dzīves uzlabošanai. Man liekas tas ir tas process, kas mums ir jāvirza uz priekšu, bet tā nav tikai kultūras institūcijas atbildība.”

Konferencē ar savas valsts pieredzi kultūras pieejamības un piekļūstamības jautājumos dalījās pārstāve no Islandes. Tur pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā tiem pievēršas aktīvāk. Cilvēkiem par to radusies lielāka izpratne un apziņa pēc tam, kad saprata ka šajā jomā pieļautas vairākas nopietnas kļūdas. Lai gan Islandei un Latvijai izaicinājumi ir līdzīgi, ir arī būtiskas atšķirības, kas prasa jūtīgāku pieeju.

“Tas ir par domāšanu katram slānim jau no pirmās izvēles veidošanas brīža. Ko mēs vēlamies kā kultūras iestāde? Vienmēr nodrošināt pieejamību un iekļaušanu. Kas ir pārstāvēts? Kas nav pārstāvēts? Kas nepiedalās šajās telpās? Kas neiet šajā koncertzālē? Kas nenāk uz šo teātri? Katrs solis – par to ir jādomā. Visu laiku jābūt tām brillēm virsū. Lietas kustās ātri tiklīdz tās ir īstenotas. Taču šim lēmumam jānāk no augšas,” norāda Kopavoguras pašvaldības Islandē kultūras projektu vadītāja Vigdīsa Jakobsdotira.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs, atsaucoties uz Labklājības ministrijas pētījumu par to, ka Latvijā pieejamas ir tikai 8% publisko vietu, uzskata, ka pieejamība ne vienmēr ir finansiāli dārga. Reizēm attieksme ir vienkāršākais risinājums.

Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs: “Mums ir stereotipi par to, ka tas ir ļoti dārgi. Tie ir lifta pacēlāji, tas ir šausmīgi, tie ir 100 000 eiro, un labāk vispār nemaz neskatos un izslēdzu no savas ikdienas sarunām šo tēmu. Pārsvarā tā ir saistīta ar attieksmes jautājumu – kādā veidā mēs to plānojām, ieviešam. Un vai mēs tiešām domājam par tiem cilvēkiem, kas varētu būtu mūsu apmeklētāji, mūsu lasītāji, mūsu skatītāji.”

Ņemot vērā, ka sabiedrība jautājumos par pieejamību kļuvusi drošāka un atvērtāka, ir skaidrs, ka prasības tikai pieaugs un kultūrvietām ir ar vien vairāk jādomā, kā tas apmierināt.