Latvija sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu no 2028. gada līdz 2034. gadam prasīs papildu septiņus miljardus eiro austrumu flanga stiprināšanai, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Viņš skaidroja, ka jaunajā ES budžeta modelī kohēzijas, lauksaimniecības, iekšlietu un sociālās politikas finansējums paredzēts vienā kopējā finansējuma aploksnē, bet tālāka līdzekļu sadale notiks nacionālajā līmenī. Pašreizējais piedāvājums Latvijai paredz kopējā finansējuma samazinājumu, kas Latvijai neesot pieņemams.
Premjers norādīja, ka Latvijas prasība pēc papildu finansējuma tiek pamatota ar Krievijas radītā ģeopolitiskā apdraudējuma ietekmi uz austrumu flanga valstu ekonomiku. Viņš atsaucās uz Eiropas Komisijas (EK) aprēķiniem, pēc kuriem ģeopolitiskā apdraudējuma dēļ dalībvalstīm pie ārējās austrumu robežas inflācija bijusi par 3,7 procentpunktiem augstāka nekā vidēji ES, bet vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums no 2022. gada līdz 2023. gadam bijis par 1,9 procentpunktiem mazāks nekā prognozēts ES.
Pēc Kulberga teiktā, aprēķinot šo ietekmi septiņu gadu periodā, Latvijas ekonomikas zaudējumi sasniedz aptuveni 7,43 miljardus eiro. Tādēļ Latvija sarunās prasa aptuveni septiņus miljardus eiro papildu finansējuma. Kopumā ES austrumu flanga valstīm tiek prasīti 54 miljardi eiro.
Kulbergs sacīja, ka Latvijas nostāju atbalsta arī Lietuva un Igaunija, kā arī atbalstu paudušas Somija, Polija un Rumānija. Eiropadomes secinājumos pēc Baltijas valstu ierosinājuma jau esot iekļauta atsauce uz austrumu flangu kā īpašu nosacījumu.
Premjers uzsvēra, ka papildu finansējums Latvijai palīdzētu segt nepieciešamās vajadzības, tostarp lauksaimniecībā un “Rail Baltica” finansēšanā, kas militārā ziņā esot būtisks elements.
Vienlaikus Kulbergs atzina, ka vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu būs sarežģīta, jo pašreizējais piedāvātais budžeta apmērs nav pieņemams vairākām ES maksātājvalstīm. Kopējo vienošanos plānots panākt šā gada decembrī, bet nākamās sarunas paredzētas oktobrī.
Kā ziņots, EK ir ierosinājusi 2028.-2034. gada periodam aptuveni 1,76 triljonu eiro lielu budžetu, kas pielāgots inflācijai 2025. gada cenās.
Budžetam, kas oficiāli pazīstams kā daudzgadu finanšu shēma, nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu vienprātīgs apstiprinājums.
Fiskāli konservatīvo valstu grupa, ko bieži dēvē par taupīgajām dalībvalstīm, pašreizējo EK daudzgadu budžeta priekšlikumu uzskata par nepieņemamu.