Bauri, cīņa par harēmu un iespaidīgi ragi – staltbriežiem sācies riesta laiks

“Annas dzirnavu” briežu dārzā ganās vairāk nekā 300 staltbriežu. Šobrīd rudenī šeit ir sācies īpašs laiks – bauru laiks.

Septembra vidus ir staltbriežu riesta laiks, kad mežā atbalsojas varenie bauri. 40 hektāru plašajā iežogojumā saimnieces dēls Niklāvs Oto Jakobijs izrāda saimniecību un atklāj, kā rudenī mainās briežu uzvedība: “Tātad tas ir laiks, kad šajā briežu dārzā un citos notiek visaktīvākā daļa šiem dzīvniekiem. Viņi ir visaktīvākie, un tieši puiši apseko savas meitenes, cenšas izveidot savu harēmu un parādīt savu dominanci citu briežu buļļu vidū.”

Parastā ikdienā šis ir viens no retajiem dārziem, kur apmeklētājus laiž iekšā iežogojumā un dzīvniekus var pabarot no rokas. Saimnieces dēls Niklāvs Oto Jakobijs skaidro, ka rudenī drošības apsvērumu dēļ noteikumi mainās: “Mēs esam viens no retajiem dārziem, kas katru apmeklētāju ļauj ievest iekšā un tad ļauj cilvēkiem izbaudīt barošanu gan no rokas, un sajust šos te dzīvniekus klātienē, tuvumā sev. Rudenī mēs no tā izvairāmies. Tā kā ir bauru laiks, riesta laiks, kad puiši ir nedaudz agresīvāk noskaņoti un daudz vairāk aktīvi. Šajā laika posmā ragi ir pārkaulojušies un ir kaula formā, tāpēc mēs cilvēkus izvairāmies laist iekšā tīri drošības apsvērumu dēļ.”

Staltbriežu bullis bauru laikā briežu dārzā.

Staltbrieži ir vieni no mūsu mežu dižākajiem iemītniekiem – pieaudzis bullis var svērt pat vairāk nekā 200 kilogramus. Rudenī pirms riesta cēliena tie intensīvi uzņem spēkus, jo bauru laikā tēviņi gandrīz neēd un var zaudēt pat piektdaļu no sava svara. Taču nožogojumā un cilvēku aprūpē briežu ikdiena atšķiras no dzīves savvaļā, ko apstiprina arī Niklāvs Oto Jakobijs: “Savvaļā dzīvnieku dzīves ilgums ir aptuveni 15 gadi, savukārt briežu dārzos tas ir nedaudz ilgāk – 20 līdz pat 25 gadiem. Tas ir tāpēc, ka mēs nodrošinām ļoti labus apstākļus. Šeit viņi jūtas kā SPA, un viņiem nav jādomā par ēdienu, nav jādomā par plēsējiem, jo mēs par to visu parūpējamies un cenšamies nodrošināt viņiem maksimāli lielas ērtības.”

“Annas dzirnavas” ir jau otrais briežu dārzs šajā ģimenē – pirmo savulaik izveidoja Ievas Jakabijas vecāki Morē. Turpinot ģimenes tradīciju un biznesu, saimnieki neapstājas pie sasniegtā un plāno attīstību arī turpmāk. Niklāvs Oto Jakobijs atklāj saimniecības nākotnes ieceres: “Pilnvērtīgs mērķis šai saimniecībai būs selekcijas saimniecība, kas nozīmē, ka mēs atdalīsim dzīvniekus pa aplokiem, radot pilnvērtīgu sistēmu, kur katrā aplokā ir sava asinslīnija, tādējādi nodalot viņus. Šobrīd laika trūkuma dēļ tas vēl nav pilnvērtīgi izdarīts, tāpēc šobrīd viņi atrodas diezgan kopējā barā, bet tas droši vien pieder pie lietas pagaidām, par cik tie ir savvaļas dzīvnieki un tā viņi ir pieraduši dzīvot.”

Saimnieki izrāda arī savu iespaidīgo ragu kolekciju. Staltbriežiem šī varenā rota pieder tikai tēviņiem – atšķirībā no, piemēram, ziemeļbriežiem, kur ragi aug arī mātītēm. Katru gadu tie tiek nomesti un atkal ataug no jauna. Niklāvs Oto Jakobijs uzskatāmi demonstrē ragu atšķirības un izcelsmes ietekmi: “Lūk, šādi pārsvarā izskatās pirmie ragi dzīvniekam, kas izveidojas otrajā dzīves gadā. Pirmajā gadā arī puišiem nav ragu, un tad otrajā gadā top pirmie ragi, kas pārsvarā izskatās tieši šādi – ar vienu izaugumu. Šeit ir piemērs, kur pirmajos ragos jau ir divi šādi izaugumi. Ragos mēs varam redzēt un novērot atšķirības. Šeit mēs varam aplūkot piemēru, kas ir Anglijas asinslīnija – tātad dzīvnieks ar Anglijas asinīm. Šie ragi varbūt nav tik apjomīgi garumā, bet žuburu skaits ir ļoti liels. Savukārt ragi, kas stāv tur pie koka, ir daudz garāki, bet žuburu skaits nav tik liels – tā ir Ungārijas un Rumānijas asinslīnija.”

Bauru laikā saimnieki aicina dārza iemītniekus vērot nedaudz piesardzīgāk, taču atgādina, ka “Annas dzirnavas” atvērtas katrā gadalaikā, ļaujot ikvienam atbraukt ciemos, pabarot briežus un uzzināt par tiem ko jaunu.