Latvijā trūkst priesteru, tāpēc piesaista no ārzemēm

Cilvēku izvēle kļūt par garīdzniekiem arvien vairāk mazinās. Un pēdējos gados Latvijā ir jūtams to trūkums. Tāpēc, piemēram, katoļu draudzēs piesaista priesterus no citām valstīm. Kalpot Latvijā ierodas no Nigērijas, Indijas, Polijas un citām zemēm. Arī Ogres un Salaspils draudzēs mises vada vikārs no Nigērijas.

Akabuje Emmanuels Olučukvu ir misionārs no Nigērijas, kurš jau vairāk nekā divus gadus kalpo Latvijā – Ogres un Salaspils draudzēs. Viņu uz Latviju uzaicināja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lai gan Akabuje Emmanuels neesot pat zinājis, kur atrodas Latvija, aicinājumam viņš piekrita uzreiz.

Akubuje Emmanuels Olučukvu (Akubue Emmanuel Oluchukwu), vikārs Ogres un Salaspils katoļu draudzēs: “Tas bija mans pirmais ceļojums ārpus Nigērijas un es patiesībā braucu viens pats. Es pat nezināju, kurp eju. Es vienkārši gāju. Tāpat kā Ābrahāms Bībelē, viņš vienkārši gāja. Es tā kā baidījos, jo es nezināju, kurp eju. Es nezināju, vai mani pieņems, vai mani uzņems, bet mani ļoti labi uzņēma.”

Foto: Vidzemes televīzija

Salaspils draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs, pie kura kalpo Akabuje Emmanuels, atzīst, ka katoļu baznīcā vienmēr ir pastāvējusi savstarpējās palīdzības tradīcija. Taču viņš nenoliedz, ka Latvijā arvien retāk izvēlas priesterības ceļu, tāpēc nākas piesaistīt ārzemniekus. Kā iespējamu risinājumu prāvests redz iespēju kalpošanā iesaistīt ne tikai garīdzniekus. 

Ilmārs Tolstovs, Salaspils Vissvētākās Jaunavas Marijas – Rožukroņa Karalienes draudzes prāvests: “Mums jau ir izstrādnes, ka veidojas tādi, nu, ne garīdznieku kalpotāji, kas arī var veikt zināmas dievkalpojuma funkcijas. Pie tam mēs esam atvēruši sevi precētu garīdznieku iesvētīšanai pirmajā pakāpē, diakona pakāpē. Līdz ar to, ja kādreiz bija strikti, ka garīdznieki nevar precēties, tad šodien katoļu baznīcā gan grieķu rita katoļu garīdznieki var būt precēti, kā arī Romas ritā diakona svētību var saņemt precēti vīrieši. Līdz ar to mēs domājam, mēs atvērsimies vairāk tādai plašākai kalpošanai.”

Uzrunātās baznīcas apmeklētājas no Ogres jauno mācītāju gan vērtē pozitīvi.

Irēna, baznīcas apmeklētāja: “Nu, nekas! Mēs jau esam pieradušas. Tagad neko, mierīgi. Visu uzņemam labi, saprotamies. Mīlīgs tāds. Ļoti labs mācītājs.”

Lidija, baznīcas apmeklētāja: “Es domāju, ka ieguvēji ir abi, abas puses, gan priesteri, gan mēs. Protams, būtu ļoti svētīgi, ka būtu mūsu paši cilvēki, jo priesteriem ir grūti, viņi ir cita mentalitāte, cits raksturs, tur pilnīgi visas citas paražas. Jā, ir savas grūtības, bet mēs esam ar atvērtu sirdi.”

Anastasija, baznīcas apmeklētāja: “Tīri pozitīvi, jo viņi ļoti ātri apgūst mūsu valodu. Tā kā viss ir kārtībā. Tā kā es domāju, mēs priecājamies, ka arī tā var būt.”

Ņiloja, baznīcas apmeklētāja: “Nu, bija no sākuma tā…Viņam arī valoda no sākuma nebija. Viņš prasīja, lai mēs runājam angliski. Mēs angliski neprotam. Un tā viņš ļoti strauji iemācījās.”

Akabuje Emmanuels vada mises latviešu valodā, lai gan brīvi runāt latviski viņš vēl nemāk, tomēr apzinīgi mācās un cenšas. Vikārs atzīst, ka iepriekš ir apguvis vairākas valodas, taču latviešu valoda viņam šķiet īpaši grūta.