Nupat kļuvis zināms, ka Rīga šogad ieguvusi 3. vietu starptautiskā Ziemassvētku tirdziņu reitingā, tās ir lieliskas ziņas! Priecājos par Latvijas galvaspilsētu, bet tajā pašā laikā domāju arī par savu nu jau ceturto gadu Vācijas ziemassvētku tirdziņā, kas man kļuvusi par tādu kā tradīciju un zināmā mērā arī piedzīvojumu. Varbūt kādam šis šķitīs interesanti un nākamgad izdomāsiet, ka Ziemassvētku sajūtu lieliski var noķert, piemēram, Vācijā!
Valmieras novadam sadraudzība ar Giterslo apriņķi Vācijā ilgst jau vairākus gadu desmitus, un tieši šī sadarbība ļauj mums Adventes laikā doties uz turienes pilsētām un stāstīt vāciešiem par Latviju, mūsu amatniekiem un Valmieras novadu. Valmieras pilsētai ir sadraudzība ar Halli, Rūjienai ar Šteinhāgenu, bet Mazsalacai ar Hārzevinkeli, tāpēc arī šogad ļaudis devās uz šīm pilsētām, lai kļūtu par daļu no tradicionālajiem tirdziņiem.
Es pats, būdams skolotājs Valmierā, devos kopā ar kolēģi Initu Trapāni, un mēs pārstāvējām Valmieru Halles tirdziņā. Reāli iejutāmies tirgotāju lomās, smaidījām, runājām, stāstījām par mūsu produktiem un par mājām, kas atrodas vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā. Halles tirdziņš notiek baznīcas pagalmā, visapkārt baznīcai novietoti koka namiņi un katrā kaut kas interesants iekšā! Cilvēki lēnām staigā no viena pie otra, dzer karstvīnu, ēd gardumus un nesteidzīgi izbauda kluso, Ziemassvētkiem raksturīgo prieku.
Gustavs Māziņš kopā ar kolēģi Initu Trapāni, pārstāvot Valmieru Halles tirdziņā.
Mūsu piedāvājumā vienmēr cieņā ir latviešu rokdarbi. Adītās zeķes, cimdi, cepures, un šogad arī tamborēti lācīši raisīja lielu sajūsmu. Vācieši patiešām novērtē roku darbu un to siltumu. Tāpat tirgojām arī ievārījumus no Gunčas gardumi, dabisko kosmētiku no Līga Nature SPA, medu no Trikātas, kā arī Valmiermuižas alu un Latvijas balzamu. Dažiem vāciešiem tas ir īsts atklājums, citiem jau sen zināma tradīcija. Ņemot vērā to, ka pastāv sadraudzība starp pilsētām, daudzi tirdziņa apmeklētāji jau zina, ko sagaidīt, vairāki arī ir viesojušies gan Latvijā, gan Valmierā, tāpēc sarunas ir īpaši sirsnīgas.
Rokdarbi no Latvijas.
Halle man patīk arī tāpēc, ka mēs strādājam, tā teikt, starptautiskajā stūrītī. Blakus ir Ukrainas būdiņa, kur saimnieko Hallē dzīvojošās ukrainietes, un, es godīgi atzīšos, ka ukraiņu pelmeņi ir mana vājība. Katru dienu tirdziņā apēdu vienu porciju, kaut vai pelmeņu dēļ būtu vērts apmeklēt šo tirdziņu! Pretī mums darbojas arī Halles sadraudzības pilsēta Ronchin no Francijas. Viņi tirgo vīnu, alu, sieru un gaļu. Starptautiskā garšu, smaržu un valodu mijiedarbība man liekas vienkārši brīnišķīga un atgādina, cik pasaule ir cieši savīta kopā. Īpaši atmiņā paliek viens kungs no franču namiņa – viņš nerunā ne vāciski, ne angliski, kur nu vēl latviski, tikai un vienīgi franciski, tomēr mēs ik gadu kaut kā saprotamies un spējam pat parunāt par dažādām pasaulē notiekošām lietām. Jā, manā krājumā ir kādi pārdesmit vārdi arī franciski, un ja vēl talkā ņem Google tulkotāju, tad patiesi izdodas pat diezgan sakarīga saruna! Bet par to es katru gadu pārliecinos, ja ir vēlme, ir iespējams runāt pat valodā ko tu īsti nesaproti.
Valmieras namiņš Ziemassvētku tirdziņā Hallē.
Tirdziņā vienmēr ir pozitīva atmosfēra. Cilvēki labprāt dodas no namiņa uz namiņu, te kaut ko pagaršo, tur kaut ko nopērk. Uz skatuves uzstājas bērni, baznīcā notiek nelieli koncerti, un šogad vairākās pilsētās Giterslo apriņķī koncertēja Mazsalacas vokālais ansamblis Ēra. Hallē man gan nesanāca aiziet paklausīties, jo bija jāstrādā, bet tikāmies ar viņām kafejnīcā pusdienās, un viņas nodziedāja vienu dziesmu turpat kafejnīcas apmeklētājiem. Tā bija ļoti aizkustinoša sajūta, un redzēju, ka viesiem acīs mirdzēja arī pa kādai asarai, jāatzīst, ka dāmas tiešām dzied ļoti skaisti!
Ceļojums līdz Vācijai gan nav vienkāršs. Vienā virzienā aiziet aptuveni 30 stundas, braucot vispirms ar busiņu līdz Liepājai, tad ar prāmi no Liepājas uz Trāvemindi un tad vēl kādas četras stundas ceļā līdz mūsu pilsētai. Bet, kad nonāc tirdziņā un sajūti to gaisotni – tās sarunas, smaidu no cilvēkiem, kas nekad nav bijuši Latvijā, bet tagad aiznes mājās latviešu cimdus vai kādu medus burciņu – tad saproti, ka viss ir tā vērts. Un es zinu, ka ļoti iespējams nākamgad 1. Adventi atkal sagaidīšu Vācijā, tajā pašā tirdziņa burvībā!
Lai visiem skaists svētku gaidīšanas laiks!
Svētku noskaņa Ziemassvētku tirdziņā.