Aizejošā ziema un straujās temperatūras svārstības rada bažas lauksaimniekiem Kurzemē – Talsu novadā, kāda būs šī pavasara sezona un, kā tā ietekmēs šī gada ražu. Vēl janvārī, kad augiem bija jāpārziemo zem biezas sniega segas, silto laikapstākļu dēļ tie sāka zaļot, līdz pēkšņi uznāca sals.
Klimata pārmaiņas lauksaimniekiem ziemas periodā liek uztraukties, jo janvārī, kad augiem būtu jābūt zem sniega segas, lai tie pārziemotu, šogad tā nebūt nebija – temperatūra bija virs nulles grādu atzīmes, kas nozīmē, ka augi jau sāka dzīt pumpurus un tērēt barības vielas, līdz pēkšņi uznāca sals.
Viņš arī atzīst, ka grūti kam tādam sagatavoties. Lielāki pārbaudījumi ir pavasarī, kad ir siltas dienas un aukstās naktis. Reģionā tas ir izteikti – dienā saule spīd, ļoti uzsilst, nakti temperatūra noslīd līdz -8, -10 grādiem. Sals izcilā zemi, plēš saknes augiem, tas ir liels pārbaudījums tas pavasaris. Saimnieks saka, ka šobrīd visi lauksaimnieki attīstās, sēj šķirnes, kas ir ražīgākas, bet tām ir nianse — uzņēmīgākas pret slimībām, nav tik ziemcietīgas. Viņš ceru, ka viss būs labi, jo nebija liels vējš, tikai sals. Laukus ir iespējams apdrošināt un saņemt daļēju valsts atbalstu, ja daba ietekmējusi augu attīstību, taču apdrošinātāji ne vienmēr ir atsaucīgi brīdī, kad palīdzība patiešām nepieciešama
Māris Kalniņš, “Lādzeres grauds” valdes priekšsēdētājs teic, ka kailsals noteikti rādīs savus koriģējumus lauksaimniekiem. Jāgaida, kad augi atgūsies, tad varēs saprast. Vairāk tas iespaidos tieši rapšu laukus. Ziemas kviešiem, nevajadzētu būt tādām problēmām.
Risinājumu šai situācijā ir visai maz – viss ir dabas rokās, kas pēdējo gadu laikā lauksaimniekus mēdz pārsteigt nesagatavotus. Lauksaimnieki strādā, katrs izvēlas savu recepti, kā to visu paveikt kopā ar agronomiem. Izskatās, ka sējas termiņi, vismaz pagaidām, ir pārbīdījušies uz rudens pusi vairāk pa divām nedēļām. Šobrīd vēl grūti spriest, kā laikapstākļu svārstības ietekmēs ražu, taču lauksaimnieki teic, ka lielākais izaicinājums vēl tikai priekšā.
“Lādzeres grauds” valdes priekšsēdētājs saka, ka saimnieks izvēlas laukus apdrošināt, vai nē. Pēc tam ir grūti ar apdrošināšanas kompānijām, un tas ir otrs jautājums — kā apdrošināšanas kompānija izvērtē lauka stāvokli pēc klimatiskām kataklizmām. Pēdējie trīs gadi lauksaimniekiem bijuši izaicinoši ne tikai ražas, bet arī pasaules politiskās situācijas dēļ, kas rada ietekmi uz cenu līmeni.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
