Lauku skolu slēgšana sarežģī svētceļnieku nakšņošanu ceļā uz Aglonu

Arī šogad svētceļojums uz Aglonu augusta sākumā pulcēs simtiem ticīgo no dažādām Latvijas vietām. Salaspils katoļu draudzē norāda, ka gatavošanās notiek un šogad viens no lielākajiem izaicinājumiem ir naktsmītņu nodrošināšana, kas saistīta ar lauku skolu slēgšanu.

Ilmārs Tolstovs, Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests: “Astoņus vai deviņus gadus ejam pa vienu un to pašu maršrutu, līdz ar to gan ar skolām, gan tautas namiem izveidojusies sadraudzība un sadarbība daudzu gadu garumā, par ko sakām lielu paldies. Vai nākamgad iesim tieši pa to pašu maršrutu, vēl nezinām.”

Draudzē uzsver, ka svētceļnieki vienmēr ir gatavi pielāgoties un pieņemt dažādus apstākļus ceļā.

Ilmārs Tolstovs: “Pagastos, kur varbūt skolu slēdz, bieži vien ir arī tautas nami. Iespējams, mēs pārplānosim maršrutu un meklēsim citus veidus, kā nokļūt līdz Aglonai, varbūt pa citu ceļu. Kā jau teicu, mums paliek arī telšu iespēja. Agrāk mēs gājām vai nu visu ceļu, nakšņojot teltīs, vai arī daļu ceļa. Tas ir normāli.”

Salaspils svētceļnieku grupa ceļā uz Aglonu plāno doties 3. augustā, un šobrīd vēl turpinās pieteikšanās. Kā norāda prāvests, interese par svētceļojumiem uz Aglonu gadu gaitā ir mazinājusies, tomēr tas nenozīmē, ka svētceļojumi zaudē savu aktualitāti.

Ilmārs Tolstovs: “Attīstījušies alternatīvie svētceļojumu veidi – Skaistkalne, Pasiene, Krāslava, Sarkaņi, Kuldīga un citas vietas. Ir arī Santjago de Kompostelas ceļš, kas ir starpkonfesionāls un kurā piedalās dažādu konfesiju kristieši. Tāpēc pieņemam, ka svētceļojumi, kādi tie bija pirms desmit vai divdesmit gadiem, mainās, taču tas nenozīmē, ka tie ir pazuduši. Varbūt Aglonas kā vienīgās svētvietas statuss vairs nav tik nozīmīgs, jo tā vairs nav vienīgā. Ir izveidojušās daudzas citas mazās svētvietas, un tas priecē, jo cilvēkiem tiek dota plašāka izvēle.”

Prāvests norāda, ka Eiropā, īpaši Vācijā un Francijā, katoļu baznīca šobrīd piedzīvo renesansi jeb atdzimšanu. Viņš piebilst, ka Latvijā līdzīgas tendences varētu kļūt izteiktākas pēc vairākiem gadiem, taču jau tagad svētceļojumos arvien biežāk iesaistās tieši jaunieši. Kāpēc tas notiek, viennozīmīgas atbildes nav. Viena no versijām – jaunieši arvien vairāk meklē dzīves jēgu. 

Ilmārs Tolstovs: “Deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā bija milzīgi jauniešu bari. Pēc tam vienu brīdi jaunieši pazuda, bet tagad viņi atkal ir atgriezušies. Tas mani pārsteidz, jo biju domājis, ka jauniešus vairs neinteresē ticība, Dievs un baznīca. Pagājušajā gadā Aglonā iegājām 90 cilvēku sastāvā, no kuriem 35 bija pusaudži. Tas ir tas pats, ko šobrīd redz Francijā un Vācijā – katoļu baznīcas piepildās ar jauniešiem. Es arī domāju, ka šie svētcelojumi – tos svarīgi saglabāt, lai būtu šī platforma, kur jauniešiem iet.”

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kas ik gadu ir svētceļojuma galamērķis, šogad notiks no 12. līdz 15. augustam.