Aizvadītajā sestdienā jau deviņpadsmito reizi Latvijā notika Lielā talka, kurā šogad sakoptas aptuveni 1200 vietas. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz mazāk bijušas pašvaldību organizētās talkošanas vietas, bet vairāk Lielajā talkā iesaistījušās nelielas vietējās kopienas.
Lielā talka aizsākās 2008. gadā kā īpaša dāvana Latvijai 90. dzimšanas dienā. Nu jau tā kļuvusi par ikgadēju tradīciju aprīlī.
Jelgavas novada Ozolnieku iedzīvotāju padome, spītējot aukstajam un vējainajam laikam, krāsoja soliņus un sakopa apkārtni pie Ozolnieku iecienītās atpūtas vietas – ezera.
Foto: Vidzemes televīzija
Ozolnieku pagasta Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Andis Celms teic, ka, ja reiz solīts, tad arī jādara, vien žēl esot, ka visu iecerēto nepaspēšot izdarīt: “Atsaucība ir ļoti vāja. Iedzīvotāji ir kūtri, visiem savas darīšanas, visi ir nomākti, bet mēs ceram, ka Latvija ir spējīga pacelties.”
Ozolnieki kādreiz bija melioratoru ciemats, par ko šodien liecina piemiņas akmens dendroloģiskajā parkā, kur, kā jau gadiem ierasts, rosās kādreizējie melioratori. Pēdējais meliorācijas uzņēmuma “PMK-13” vadītājs Jānis Melders stāsta: “Savācām mūsu melioratoru parku cik nu varējām, kokiem bedres izrakām, jāstāda, jāsakopj, jāatjauno to, kas bija kādreiz ļoti smuks un labs. – Tā jums jau ir tāda tradīcija vecajiem melioratoriem?- Jā, tāpēc jau mums tas akmens ir. Mūsu nebūs, bet akmens paliks un, lai kaut kas no dabas arī paliek.”
Jelgavā šogad pirmo reizi talkojušas arī apkaimes biedrības. Lielās talkas organizatoru pārstāve Aiva Rozenberga stāsta, ka laikam iespaidojoties no šā gada konkursa “Talkas cilts balva”, talkotāji vairāk pieteikuši savu vietu sakopšanu nelielās grupiņās: “Šogad ieviesās tā “Talkas cilts balva”, bet tas aizgāja kā tāds apzīmējums talkas tradīcijai, ka mēs jūtamies tai savā kopienā ļoti stipri. Blakus viens otram sajūtam to spēka plecu un uz vietas redzam, ko varam paši izdarīt.”
Vairākās vietās Latvijā, tostarp arī Jelgavā, talkoja ūdens nirēji. Ūdenslīdēju biedrība “Mitau Diver” šoreiz bija nolēmuši pabeigt pagājušajā gadā iesākto, un izcelt no upes gultnes tur palikušo pontona tilta daļu.
Foto: Vidzemes televīzija
Šota Plijevs no biedrības “Mitau Diver” atceras: “Precīzi nepateikšu, bet zinu, ka tad, kad es skolā mācījos, es nācu pa to no skolas, un tas ir 2000. gadu sākums. Tiltu remontēja un bija pagaidu tilts no pontoniem, un kopš tā laika tas tur arī ir iekšā. – Kādas ir upes pie Jelgavas? Tīras vai netīras? – Ir, ir ļoti daudz viss kaut kas sakrājies. Īstenībā netīras. Pilsēta arī veca, gadu gadiem viss tur krājies. Kādreiz visiem likās – nu, kur paslēpt atkritumus – upē, no acīm nost.”
Lielajai talkai šogad bija reģistrētas gandrīz 1200 vietas, bet cik daudz atkritumu savākts, būšot zināms aptuveni pēc divām nedēļām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |