Pirmās Hofmaņa riņķa krāsnis ķieģeļu apdedzināšanai tika uzceltas Jelgavas novada Kalnciema apkaimē 19. gadsimta septiņdesmitajos gados, bet vienīgā šāda veida krāsns līdz mūsdienām saglabājusies Dobeles novada Lielauces pagastā. Biedrība “Lielauces attīstībai” kopā ar uzņēmumu “Ceplis” uzsākuši tās izpēti, lai noskaidrotu, vai tā iekļaujama Valsts kultūras mantojumu sarakstā kā industriālais objekts.
Dobeles novada Lielauces pagasta ciemā “Kieģeļceplis” jau iztālēm redzams augsts dūmenis. Ķieģeļnīca šai vietā darbojusies jau kopš 19. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, bet ap 1912. gadu uzbūvēta Hofmaņa riņķa krāsns. Savu nosaukumu tā ieguvusi par godu tās izgudrotājam – vācu inženierim Gustavam Hofmanam.
Biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis stāsta, ka pavisam Latvijā bijušas 25 tādas krāsnis: “Šī ir viena no tām un arī viena no vecākajām, kas darbojās no 1912. gada. Tā tika uzbūvēta grāfa Pālena laikā. To būvēja divus gadus – no 1912. līdz 1914. gadam.”
Riņķa krāsns sastāv no diviem 60 metrus gariem taisniem tuneļiem, kas katrā galā savienoti un veido apli. Jau vairāk nekā piecpadsmit gadus krāsns netiek izmantota, bet cepļa svētkos ikvienam bija iespēja doties ekskursijā pa krāsns muti.
Cepļa saimnieks Raimonds Ginters stāsta, ka ķieģeļu apdedzināšana notikusi nepārtraukti. Tas neesot bijis viegls darbs, tomēr tai esot arī savas priekšrocības, salīdzinot ar mūsdienu krāsnīm: “Te var iegūt dažādus interesantus krāsu toņus. Dažāda veida ķieģeļus, savādākus nekā modernajās tuneļkrāsnīs. Pilnie ķieģeļi kā šie ir 180 000 visā krāsnī. Vienai mājai vajag apmēram 30 000 ķieģeļu, ja tā salīdzinām.”
Cepļa svētkos satiekam arī rīdzinieci Māru Zaščerinsku (dz. Atvara), kura bērnībā ceplī palīdzējusi vecākiem, kuri šeit strādājuši, bet vēlāk strādājusi arī pati: “Krāsns iet pa riņķi. No vienas puses iet karstie, jau izdedzinātie ķieģeļi, bet no otras puses krauj iekšā, un tā viņi visu laiku gāja pa riņķi. Vieni krāmēja ārā, otri iekšā, un te bija karsts. Te ir visa jaunība pazaudēta. Smags, ļoti smags darbs. Laukumiņos, kur jēlie ķieģeļi nāca, bija 40 000 jāizkrauj, viens jēlais ķieģelis svēra 5 kilogramus, un tos izkrāva astoņas sievietes.”
Cepļa kurtuve atradās otrajā stāvā. Tajā izbūvētas neskaitāmas atveres, kurā kurinātājam bija jāiemet speciāli sagatavota metru gara malka, kas iekrita krāsns mutē saliktajos ķieģeļos. Sadegšanas procesa rezultātā ķieģeļi tika apdedzināti.
Šodien tā jau ir vēsture, bet SIA “Ceplis” saimnieks kopā ar biedrību “Lielauces attīstībai” vēlas panākt, lai senais ceplis kā industriālais objekts tiktu iekļauts Valsts kultūras mantojuma sarakstā.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis: “Šī ir vienīgā Hofmaņa krāsns, kas visā Baltijā ir saglabājusies, un līdz šim tai nav nekāda aizsardzības statusa.”
Lai sapni piepildītu, biedrība “Lielauces attīstībai” kopā ar SIA “Ceplis” sākuši īstenot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte”, kas ļaus noskaidrot, vai Hofmaņa krāsns varētu pretendēt uz industriālā mantojuma objekta statusu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |