“Liepāja 2027” kustībai pievienojas vēl 32 vēstneši

2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Liepājai būs vēl 32 jauni vēstneši – sabiedriski aktīvi liepājnieki, kuldīdznieki un dienvidkurzemnieki, kuri šim titulam izraudzīti konkursa kārtībā. Žūrijas komisija vērtēja šo cilvēku atpazīstamību, līdzšinējos panākumus un potenciālo pienesumu Eiropas kultūras galvaspilsētai. Nupat notika jauno vēstnešu pirmā tikšanās. 

Ja pērn par Liepāja 2027 vēstnešiem aicināti kļūt dažādu nozaru līderus no visas Latvijas, šogad viņiem piepulcējās tie profesionāļi, kuri savās ikdienas gaitās cieši saistīti ar Liepāju, Kuldīgu un Dienvidkurzemi, un kuriem ir savs redzējums, kā popularizēt Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu. Starp viņiem – astoņi mūziķi un mākslinieki.

“Būtībā jau es turpināšu to, ko es esmu iesākusi – vienmēr savos koncertos ne tikai Baltijā, bet arī visā pasaulē turpināt spēlēt arī latviešu mūziku un vienmēr īpaši stāstīt par komponistiem, kas nāk no Kurzemes. Jo vienmēr es iekļauju savās programmās kādu skaņdarbu no Pētera Vaska vai Ērika Ešenvalda vai Selgas Mences,” tā saka pianiste Agnese Egliņa. 

Savukārt, dziesminiece un pasākumu režisore Maija Kalniņa saka, ka nekas viņas dzīvē nemainīsies: “Viss, ko es daru, es domāju caur tādu prizmu, lai man pašai tas būtu vērtīgi, manai vietai lai tas ir vērtīgs un visai pasaulei lai tas ir vērtīgs.”

“Liepājas vārds un Liepāja jau vienmēr iet līdz ar mani. Jebkur, kur es esmu, jebkur, kur es braucu, jebkur, kur es koncertēju, jebkurš koncerts neiztiek bez Liepājas pienesuma taj visā. “No Liepājas uz Rīgu un no Rīgas atpakaļ”, un tāpat dažādi veltījumi un jūras pieminēšana un vēl citas nianses – līdz ar to tā jau ir mana ikdiena,” saka dziedātājs Emīls Balceris. 

“Man ir uzticēts veidot Ērika Ešenvalda festivālu, kas – šobrīd plānots, kas ilgs divas vai pat trīs dienas un tur būs atskats uz viņa nozīmīgākajiem darbiem. Iespējams pat, viņa pirmās operas “Augļu koks ir Jāzeps” atjaunojums, kas varētu būt šajā festivālā, un arī simfonija “Ziemeļu gaisma,” tā saka kordiriģents Māris Sirmais.

Par tūrisma, viesmīlības un labsajūtas jomas popularizēšanu, savukārt, rūpēsies desmit jaunie vēstneši, tostarp arī kultūršķūņa “Pērles” Dienvidkurzemes novadā saimnieki:

“Tā kā mēs ar sievu esam izveidojuši kultūršķūni un restorānu “Pērles”, kurā bieži notiek kultūras pasākumi, koncerti, mazas mini teātra izrādes, izstādes un, protams, tagad nāk klāt vēl arī kulinārijas kultūra, kas arī ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, tad tas ir tas, ko mēs turpmāk darīsim – turpināsim šo kultūras dzīvi, kas mums ir primāra,” saka uzņēmējs, kultūršķūņa un restorāna “Pērles” īpašnieks Ingus Krūmiņš. 

Tikmēr nemateriālā kultūras mantojuma kopšanu uzticēs sešām ar folkloru saistītām kundzēm – Liepājas un Dienvidkurzemes tradicionālās kultūras lauciņa kopējām.

“Saglabājot Rucavas tradīcijās visu to, kas mums tur ir uz vietas – gan kultūras mantojums, gan ēdiens, gan danči, gan dziesmas un rotaļas un muzicēšana, un ka es visā tajā varu būt klātesoša un arī nest tālāk pasaulē,” uzsver Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe.

Arī Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un folkloras kopas “Ķocis” vadītāja Solveiga Kūlaine cenšas vairot sava novada atpazīstamību: “Es patiesībā to, ko mēs darām Dienvidkurzemes novadā ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli un Nīcas kultūrtelpā, gan ar Liepājas bērniem un jauniešiem, es to allaž mēģinu popularizēt, stāstīt un rādīt visai plašajai Latvijai – un varbūt visai pasaulei – un tad es domāju, ka man izdosies arī turpmāk.”

Kopumā šobrīd “Liepāja 2027” vēstnešu programmā iesaistīti 69 profesionāļi.