Lietavu postījumi Augšdaugavas novadā sasniedz 478 tūkstošus eiro

Augšdaugavas novada pašvaldība turpina aprēķināt lietavu radītos zaudējumus un šobrīd summa sasniedz jau vairākus simtus tūkstošus eiro. Lietaino laikapstākļu dēļ šovasar daudzviet Latvijā nodarīti postījumi gan infrastruktūrai, gan lauksaimniekiem. Un Augšdaugavas novads ir viens no reģioniem, ko līdz šim lietavas skārušas visspēcīgāk. 

Visā Augšdaugavas novadā jūlijā sakumā tika bojāts 71 ceļa posms, to kopējais garums ir 18 kilometri. Vietām lielais ūdens daudzums ceļus pārrāva pilnībā. Tā kā lietus šaipus joprojām līst gandrīz katru dienu, daudzus ceļu posmus joprojām nav iespējams savest kārtībā un daži no tiem vēl joprojām nav šķērsojami un lietavas turpina tos bojāt.

Lietavu dēļ izskalots ceļš.

Kaspars Putniņš, Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūras “Višķi” direktors: “Lielākie postījumi saistībā ar lietavām ir ceļu infrastruktūras bojājums, tas, kas rada lielākos zaudējumus pašvaldībām tieši, un tas ir ļoti saistīts ar zemnieku uzņēmējdarbību. Respektīvi, izskalotie ceļi neļauj un apgrūtina piekļuvi viņu laukiem, kas ir viņu saimnieciskā darbība. Tiek greiderēti ceļi tur, kur nav nepieciešama ceļa virsmas seguma atjaunināšana, bet ilgstošas lietavas un katru dienu, viņi tiek atkal noskaloti, noskaloti un noskaloti.”

Ceļi ir svarīga infrastruktūra lauksaimniekiem, kuriem būtu jāsāk novākt raža, taču šis process ir traucēts, jo ir apgrūtināta ne vien tehnikas piekļuve pie laukiem, bet arī uzbraukšana uz tiem, kas aizvien ir pārmitrināti, kā arī – slapju labību nokult neesot iespējams. Agronoms Aleksandrs Harlamovs, kurš strādā divās saimniecībās, kopumā apstrādājot gandrīz 2000 hektāru, atzīst, ka šogad lauksaimniecības sektorā būs vērojami zaudējumi. 

Aleksandrs Harlamovs, SIA “Agraris” un z/s “Apiņi 4” agronoms: “Jā, tā situācija, var visu sākt no pavasara raksturot, jo kultūraugi salīdzinoši labi bija pārziemojuši, pēc tam izskatījās, ka ir potenciāls un varbūt tā raža var sasniegt pat rekordus, bet pēc tam sakās visādi, kā parasti, izaicinājumi. Pirmie bija kailsali, pēc tam apgrūtināta lauku apstrāde, smidzināšana, pēc tam bija ļoti liels slogs, slieksnis ar slimībām augiem, it īpaši rapšiem. Pēc tam sākās tās lietavas un tā situācija no sākumā izskatījās nelabvēlīga, bet tagad var teikt, ka tā jau ir kritiska.” 

Agronoms uzsver, ja vidējā nokrišņu norma vasarā Latvijā ir ap 50 – 60 milimetri mēnesī, tad saimniecībā esošā meteostacija ir izmērījusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā nokrišņu apjoms bijis jau 460 milimetri, kas ir trīs reizes virs normas. Un jūlija sākuma lietavās te mēneša norma – 68 milimetri nolijusi pat 2 stundu laikā. 

Aleksandrs Harlamovs, SIA “Agraris” un ZS “Apiņi 4” agronoms: “Tas kulšanas process ļoti grūts, jo esam pamēģinājuši kult dažus laukus, daži kombaini vispār nevar izbraukt, bet tie, kuri brauc, atstāj ļoti lielas risas un tas apgrūtina tālākos darbus. Līdz ar to uz doto brīdi tā kulšana, graudi jau gandrīz gatavi, lai viņus kuļ, bet tā kulšana ir ļoti apgrūtināta, ar katru dienu lietavas padara to ražu mazāku, jo izskalo tilpummasu, kā arī zaudējas kvalitāte.”

Lietavu dēļ applūdis lauksaimniecības lauks.

Lauksaimnieki jau pieteikušies kompensācijām Lauku Atbalsta dienestā, kas varētu nedaudz uzlabot saimniecību kopējo gada peļņu, sevišķi tiem lauksaimniekiem, kuriem lauki nav bijuši apdrošināti. Savukārt, Augšdaugavas novada pašvaldībai nodarītie zaudējumi ceļu infrastruktūrai nu jau ir vēl lielāki, kā tika lēsts jūlija sākumā – 100 tūkstošu eiro vietā nu jau tie veido 477 766 eiro.

Seku likvidācijai Augšdagavas novada dome lūgs finansējumu valstij – gandrīz 330 ar pus tūkstošu eiro apmērā  no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī plāno ņemt aizņēmumu valsts kasē uz 10 gadiem 128 996 eiro apmērā. 

Jāpiebilst arī, ka ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem ilgstoši lietavu dēļ pašreiz saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka jāizsludina ārkārtas situācija lietavu skartajās teritorijās. Vienlaikus jāatgādina, ka lauksaimnieki ir aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.