Manā rīcībā ir nonācis vēl nebijis piedāvājums – biļetes uz Fashion week. Uz tādu pasākumu nekad nav būts, tikai redzēti kadri sociālajos tīklos ar skatēm un varen modīgiem ļaudīm. Tādēļ mana galvenā un vienīgā problēma šobrīd ir – ko lai velk mugurā?! Lai gan man ir divi drēbju skapji un abi par saturu un piepildītību nevar sūdzēties, tomēr šis jautājums man neliek mieru veselu nedēļu un neļauj naktīs mierīgi gulēt. Nepalīdz ne magnijs, ne zāļu tējas. Uz pasākumu tik ļoti gribas, bet tas tomēr paģēr mazliet vairāk piedomāt, ko vilkt mugurā. Ko lai dara?!
Mazliet paprātoju un manī dzimst ģeniāla ideja – laiks ilgi nebijušai humpalu tūrei! Būsim godīgi, veikalos bieži vien par vienu lupatiņu tiek prasīta neadekvāta cena, un vēl šajā mūslaiku ekonomikā.. nu nē. Turklāt, mana pieredze liecina, ka arī kvalitāte tādiem ietērpiem mēdz pieklibot. Vismaz pēc pirmās mazgāšanas reizes. Un neko interesantu bieži vien arī nevar atrast. Toties humpaliņās var atrast arī kādas pērles, ko tādu, kas nav citiem, jo tur noteikti nebūs vienādos toņos plauktā sakarinātas blūzītes par bargu naudu. Kur visas vienādas un atšķiras vien izmēri. Tad nu, apbruņojusies ar pacietību, ūdens pudeli un maisiņu potenciālajām pērlēm, aunu kājas un dodos uz centru.
Šī ir mana laimīga diena – nodomāja Laima, kad ieraudzīja, ka, nedēļu ilgam izmisumam, visticamāk, būs beidzot pienācis gals, jo dzeltena izkārtne veikala logā jau pa gabalu vēsta – atlaižu diena – viss par vienu eiro! Vēl lielāku zīmi no Visuma nevaru pat iedomāties, tādēļ priecīga slīdu iekšā vienā no Rīgas centra galvenajām modes mekām – Humanā jeb, kā mums, saimē, labpatīk smalki to apzīmēt – dolče gabanā.
Ļaužu veikalā daudz. Izšturmēju gar un starp plauktiem. Mans elkonis pamazām top arvien pilnāks ar atradumiem. Nu, šis izskatās pēc Adidas, bet logo pie muguras augšpuses ir naski nocirpts. Mana modes acs tomēr nekļūdās – Adidas ietērps ar ziedu motīviem kā dzīvs pland plauktā. Vientuļš un neievērots. Uz aci izskatās, ka varētu derēt. Ņemu ciet.
Vēl manā atradumu kaudzē ieslīd mazā, melnā vakarkleitiņa (kas noder vienmēr) ar sasienamu sānu elementu, pāris cita veida kleitas un blūzītes. Izskatās, ka arī pārējām dāmām šodien ir veiksmīga iepirkšanās.
Veselu vezumu sakrāmējusi rokās, gaidu milzīgā rindā patiesības stundu – kura no drānām man derēs un kura izskatīsies pietiekami iznesīgi, lai dotos modes ļaužu tautās. Pirms manis rindā gaida kāda sirma kundzīte ar ne tik lielu drēbju kaudzi, bet, kas nadzīgi aplūko mūs katru rindā gaidošo, pielaikošanas telpā ieejošo un no tās izejošo dāmu. Tiek cītīgi nolūkots, kas nu katrai nav derējis vai nav paticis, un kas tiek nolikts uz pakarinamā ar norādi “Pielaikotās drēbes”. Skatiens tiek pievērsts manā virzienā uz manu no smaguma knapi turošo elkoni ar raibo tekstīlijas dažādību. Kundze izskatās mazliet pārsteigta (cerams, ne par manu modes izvēli). It kā jau atlaides, bet tomēr.. daudz.
– Fešen vīks! es viņai piemiedzu ar aci.
– Ahā.. viņa novelk.
Veikalā skan radio, un tieši kā reiz, tiek pārraidītas modes ziņas. Modē esot dumpinieciskie deviņdesmitie un divtūkstošie, ne jau gluži kopējot tā laika modi, bet ieviešot ko papildinošu, mūslaikiem atbilstošu. Nu nezinu gan, es deviņdesmitajos skraidīju apkārt zamša biksēs ar teletūbiju un ziedu rakstiem, tāpēc stipri šaubos, vai, ko tādu uzvelkot tagad, kāds mani sapratīs un uztvers par dumpinieciski stilīgu. Varbūt drīzāk pretēji.
Iepirkšanās tūrē.
Divtūkstošo sākumā es varēju lepoties ar slēptu talantu – izvilkt no humpalu kaudzēm pērles. Asums, izrādās, nav zaudēts. Šobrīd to gan fiziski, gan mentāli atvieglo arī fakts, ka ne pa kādām kaudzēm nemaz vairs nav jārokas. Var eleganti šķirot pakaramos un uz ātro novērtēt – patīk, nepatīk, der, neder.
No visas salasītās kaudzes man neder vai nepatīk vien trīs apģērbi. Neslikti.
Izejot no veikala, jūtos lepna kā pāvs, un ar tik pilnu maisu, ka varu rīkot pati savu fešan vīku. Kopējā bilance – 10 eiro par desmit jaunām tērpēm. Nav slikti, ko? Modes pasaule – gaidi mani!
Ja runājam par pašu Fashion week, tad piektdien, 17.aprīlī, apmeklēju divas skates – pašmāju ANNA KRUZ ar dažādiem košiem un izteiksmīgiem ādas un kažokādas tērpiem, kā arī igauņu Hannes Ruutel ar pasteļtoņu un pavasarīgas noskaņas kolekciju.
ANNA KRUZ kolekcijas skate.
Hannes Ruutel kolekcijas skate.
Kopumā par pasākumu varu teikt, ka varēju droši izpausties vēl pārgalvīgāk un vilkt kauč bikses ar teletūbiju un ziedu rakstiem. Nevienu tas diži nepārsteigtu. Jau pie Hanzas perona ieejas, kas bija pasākuma galvenā vieta, varēja vērot īstenu modes skati, vēl pat neredzot īsto. Mežģīnes, mini, augsti papēži, dažādi traki raksti un fasoni, dīvainas cepurītes un vēl, un vēl. Varu tikai apbrīnot dažu ļaužu augsto pašapziņu, kas ļauj staigāt apkārt ar diezgan izaicinošu ietērpu un nelikties ne zinis par apkārtējo pārsteigtajiem un izbrīnītājiem skatieniem. Bet tāda jau laikam arī ir īstās elegances, modes un sajūtas par to būtība – tu velc to, kas tev patīk, der, iespējams, vēl iemetot aci aktuālajās stila tendencēs, un ej tāds/tāda tautās, nedomājot par apkārtējo vērtējumu. Tev par to nav jādomā. Un galu galā, apkārtējie tāpat padomās, ko gribēs. Un vispār, katrs tāpat ir vairāk pārņemts ar domām par sevi, ne tevi.
Tāpēc – velkam košas drānas, esam stilīgi un baudām pavasari!