Mazdārziņš grupu mājas pagalmā kļūst par soli patstāvīgākai dzīvei

Limbažu grupu dzīvokļu mājas iemītnieki – cilvēki ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem – šovasar piepildījuši jau kādu laiku lolotu ideju un tikuši pie sava mazdārziņa. Vairākās augstajās kastēs sastādītas puķes un dažādi zaļumi, par ko nu visi ar lielu prieku un gādību rūpējas. Turklāt pašu izaudzētais jau regulāri tiek celts arī galdā kopīgajās maltītēs. Par to priecīga arī Grupu mājas iemītniece Sandra. “Sīpoli, burkāni aug. Mēs paši stādījām, paši bērām zemi, un šīs kastes arī paši taisījām. Jo tas ir priekš mums, viss, kas te aug. Man jau patīk! Jo es jau sen gribēju kaut ko audzēt, lai ir mums pašiem.”

Sēklas iegūtas ar nodibinājuma “Limbažu fonds” palīdzību, iesaistoties Borisa un Ināras Teterevu fonda projektā “Pats savam saimes galdam”, citas nepieciešamās lietas palīdzējusi sagādāt organizācija Sarkanais Krusts, savukārt kokmateriālus kastēm ziedojis vietējais uzņēmums “Latvija Timber International”. 

Stādīšanas darbi pašu dārziņā.

Grupu dzīvokļu mājas vadītāja Sandra Našeniece atzīst, ka šī viņu klientiem ir ļoti vērtīga aktivitāte. Dažam varbūt pat pirmā pieredze dārzkopībā. “Kā viņi iet katru dienu skatās, kā aug, kā lien pirmās lapiņas ārā. Viņiem tas interesē. Un pirmos lociņus jau daudzi nāca un rāva. Mēs arī domājam – varbūt kāds to redz pirmo reizi, kā lociņš aug. Viņi priecājas par puķēm, viņi priecājas par visu! Un ir arī tā praktiskā darbošanās, mēs audzinām viņos šīs prasmes – ka ir arī jāravē, jālaista.”

Tieši tas arī ir galvenais šī projekta – Grupu dzīvokļu mājas – mērķis. Palīdzēt dzīvot pēc iespējas patstāvīgi, apgūstot sadzīvē nepieciešamās prasmes un iekļaujoties sabiedrībā. “Ir savs labums, ka mēs esam pilsētas centrā. Mums ir fantastiskas iespējas – kultūras pasākumi, dažādas aktivitātes. Viņi arī paši ļoti skatās līdzi visām izliktajām afišām. Protams, pie tā piestrādā sociālais darbinieks, un tad arī paši klienti saka pēc savām vēlmēm, ko viņi vēlētos apmeklēt. Viņi pērk paši biļetes, tā kā viņi mums ir ļoti sabiedriski,” atzīst S. Našeniece.

Vēl nozīmīgi, ka trīs no klientiem nu strādā arī algotu darbu – veic sētnieka pienākumus. Šī iespēja rasta gan ar Nodarbinātības valsts aģentūras īstenota projekta, gan nevalstiskā sektora atbalstu. “Fantastiski, ka rodas šīs sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldība var vienu pusi un nevalstiskās organizācijas var otru, un ir palīdzēts cilvēkiem,” gandarīta vadītāja.

Limbažu Grupu dzīvokļu māju atklāja pirms trim gadiem. Tā tapa deinstitucionalizācijas projektā, kas Latvijas reģionos tika īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šobrīd tās uzturēšanu finansē pašvaldība, ar līdzmaksājumu piedalās arī klienti.