Mērsragā demonstrē, kā tiek sargāti jūras zivju resursi

Droni, ķermeņa kameras, attālumu mērītāji un citas ierīces bija tikai maza daļa no tā, kas reizē ar Jūras svētkiem aizvadītajā nedēļas nogalē, bija apskatāms Mērsraga ostā, kur piestāja Valsts Vides dienesta inspekcijas kuģis “Mare”. Ikviens interesents varēja uzzināt, kā tiek sargāti jūras un piekrastes zivju resursi, kāds ir kuģa aprīkojums un tehniskās iespējas, kā arī aprunāties ar Valsts Vides dienesta (VVD) inspektoriem par prasībām zvejas jomā. 

Ir zivju resursi, kas katru gadu samazinās. Lai gan vislabākais stāvoklis Baltijas jūras Rīgas jūras līcī ir ar reņģēm, nemainīgi sliktā stāvoklī ir situācija ar mencām un lašiem. To visu kontrolē Valsts Vides dienests un dažādi Eiropas regulējumi, kas nosaka, ka mencu zveja un makšķerēšana kā tāda šobrīd ir aizliegta. Pieļaujama ir vien piezveja un arī tai katru gadu kvotu daudzums samazinās.

“Nemainīgi zemu paliks mencu nozvejas, jo tās ir ļoti zemā līmenī. Latvijas valstij ir aptuveni 50 tonnas un tā ir domāta tikai tā, lai piezveja būtu. Ja kādreiz zvejniekam trāpās lomā, jo ir arī tāds “Izmetuma aizliegums” – noteiktu sugu zivis nedrīkst mest atpakaļ jūrā. Un tāpēc ir paredzēts šis te kvotas daudzums, lai piezveju varētu legāli paturēt. Arī ar lašiem kvotas ir samazinājušās. Ja agrām mums bija 12 tūkstoši gabalu, pat, varbūt, bija vairāk, tad tagad ir, ja nemaldos, kādi četri tūkstoši gabalu,” stāsta VVD Zvejas kontroles departamenta direktora vietnieks, Jūras kontroles daļas vadītājs Miks Veinbergs. 

Lai veicinātu šo divu sugu populāciju pieaugumu, jālolo galvenokārt lielas cerības uz laikapstākļiem. Miks Veinbergs: “Lai [mencas] veiksmīgi vairotos, ir nepieciešama ūdeņu apmaiņa no Ziemeļjūras, un, kā saka, to mēs daudz nevaram ietekmēt. Bet, ja notiek šī jūras ūdeņu apmaiņa, tad arī nārsts ir veiksmīgāks. Un tad arī resursi uzlabojas.”

Tāpat, lašu nārsta pastiprinātās kontroles laikā, kas parasti ilgst no septembra līdz novembrim, arī sabiedrība tiek aicināta iesaistīties. Pat parasta pastaiga spēj “aizbaidīt” malu zvejniekus no lašu nārstu vietām. Arī nelikumīgi izvietotie zvejas tīkli, ko no ūdenstilpēm izņem Valsts Vides dienests, tālāk savu mūžu dzīvo citviet. Sakrājot lielākus apjomus, tie ik pa brīdim tiek vesti uz Ukrainu, lai no tiem tālāk radītu maskēšanās tīklus. Pērn vēl kopā ar citām institūcijām aizvesti vairāku kilometru gari zvejas tīkli.

“Ja mēs salīdzinām 10, 15 gadus atpakaļ, tad tendence ir būtiski mainījusies – zvejnieki ir palikuši apzinīgāki, godīgāki. Un tagad var teikt, gan piekrastē, gan aiz piekrastes zonas šie zvejnieki cenšas noteikumus ievērot,” vēl piebilst VVD Zvejas kontroles departamenta direktora vietnieks, Jūras kontroles daļas vadītājs Miks Veinbergs.

Dace Šmite, VVD ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore: “Mēs arvien vairāk arī sadarbojamies ar zvejniekiem un uzsveram šo “konsultē vispirms” principu. Tāpēc mēs arī šeit esam ieradušies – mēs gribam atgādināt par noteikumiem, kādām ir jābūt tām prasībām, un tā arī nodrošināt šo, lai tiktu visi noteikumi ievēroti, nevis sodīt.”

Tomēr, laikam ejot, daudzviet konkrētu zivju sugu noteikto kvotu dēļ cieš arī uzņēmējdarbība.

“Viss mainās un droši vien arī viss ir dārgi un nav rentabli. Viens pats izdarīt nekā nevar. Es domāju, ka kādi desmit [zvejnieki], varbūt vairāk, divpadsmit, bet arvien mazāk paliek,” pauž velkoņa “Henriks” kapteinis Haralds Bergs.

Miks Veinbergs, VVD Zvejas kontroles departamenta direktora vietnieks, Jūras kontroles daļas vadītājs: “Zvejniekiem nekas cits neatliek kā meklēt kaut kādas citas zvejas iespējas, jo agrāk bija atsevišķi uzņēmumi, kas tieši specializējās tieši uz mencu zveju. Bet līdz ar to, ka šī kvota principā nav mums, un tad arī praktiski daļa uzņēmumu jau beidza pastāvēt un daļa, kas spēja, tad pārorientējās uz citu zvejas veidu.”

Stundas laikā uz inspekcijas kuģa “Mare” klāja uzkāpa teju 100 cilvēki, kas liecina par to, ka lielai daļai interesē, kā strādā un zivju resursus sargā Valsts vides dienesta speciālisti.

Valsts Vides dienesta inspekcijas kuģis “Mare” Mērsragā, kur apmeklētāji iepazīst zivju resursu uzraudzību un zvejas kontroli.