Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) plāno tikties ar iniciatīvas par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ciršanas apjoma palielināšanu aizsardzības budžeta stiprināšanai autoriem, tostarp LDDK pārstāvi Uldi Biķi un citiem nozares pārstāvjiem.
Lai gan sarunas vēl nav notikušas un jautājums ZM līmenī nav apspriests, ministrs ir atvērts diskusijai pēc zinātnisku aprēķinu veikšanas par pieejamo koksnes apjomu. Krauze uzsvēra, ka lēmumam jābūt ilgtermiņā balstītam, lai veicinātu pārstrādes nozares attīstību.
Ministrs uzsvēra, ka valdībā iepriekš pieņemtais biotopu ziņojums paredz, ka 30% no Latvijas mežiem tiek atvēlēti dabas aizsardzībai, bet pārējos 70% mežu nepieciešams efektīvi apsaimniekot, jo meži ir galvenais Latvijas tautsaimniecības iztikas avots, ko tālāk var izmantot aizsardzībai vai demogrāfijas uzlabošanai.
SIA “Stiga RM” uzskata, ka ciršanas apjoma palielināšana, LVM realizējot apaļkoksni, nebūs efektīva un varētu destabilizēt tirgu. Uzņēmums ierosina papildu apjomus pārdot publiskās cirsmu izsolēs, kas varētu nodrošināt lielākus ieņēmumus valstij.
“Paaugstinot LVM ciršanas apjomu līdz fiziski un tirgus ziņā neizpildāmai robežai, mēs riskējam sabojāt koksnes tirgu, vājināt privāto mežsaimniecību un īsā laikā iztirgot Latvijas mežus par vēl zemāku cenu. Tā jau šobrīd šķiet absolūti neadekvāta – nepilni 20 eiro par kubikmetru, ko LVM ienes valsts budžetā,” uzsver “Stiga RM” valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš. Viņš piebilst, ka Krievijas agresijas Ukrainā ietekmē ieguldījumi aizsardzībā ir ļoti būtiski, tāpēc nepieciešams atrast ienesīgāko veidu, kā izmantot Latvijas mežus kā resursu.
Šāds mehānisms veicina konkurenci starp tirgus dalībniekiem, kā arī palielina valsts ieņēmumus, vienlaikus izvairoties no izstrādes izmaksām un neizkropļo tirgu. Pērn šādā veidā tika realizēti 230 000 kubikmetru koksnes ar vidējo cenu 47,8 eiro apmērā par kubikmetru.
Pēc “Stiga RM” aprēķiniem, efektīvi piemērojot šo modeli plānoto divu miljonu kubikmetru pārdošanai, valsts varētu iegūt līdz pat 140 miljoniem eiro papildu ieņēmumos. Tāpat pēc uzņēmuma aprēķiniem, tirgus jau šobrīd cieš no pārprodukcijas un pārdošanas cenas krītas. Tāpat stagnē Eiropas būvniecības sektors, un pieprasījuma kritums jebkādu papildu koksnes apjomu padara bīstamu visai nozarei.
Savukārt LVM norādīja, ka ievēro MK noteiktos ciršanas apjomus. Uzņēmumā uzsvēra, ka koku pārdošana mežā “uz celmu” jeb augošu koku cirsmu pārdošana izsolēs ir novecojusi prakse un šāds pārdošanas veids valsts mežu apsaimniekošanā vairs netiek izmantots citās mežsaimnieciski attīstītās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Igaunijā un citās valstīs.