Kopš brīža, kad Tiesībsargs konstatēja, ka četrās pašvaldībās cilvēkiem kam palīdzība mājokļa jautājumos pienākas pirmām kārtām, vietvaras noteikušas prasību nesamērīgi ilgu laiku būt deklarētam attiecīgajā pašvaldībā, ir pagājuši gandrīz divi mēneši. Tiesībsargs rekomendējis grozīt saistošos noteikumus līdz pirmajam aprīlim. Pašreiz darbu pie grozījumiem saistošajos noteikumos sākušas divas pašvaldības.
Likums par “Palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka, ka personas var tikt reģistrētas palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā un pirmām kārtām. Likuma izpratnē personas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām ir sociāli visneaizsargātākās personas. Piemēram, maznodrošināti pensionāri, invalīdi, ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras ar tiesas lēmumu tiek izliktas no īrējamās dzīvojamās telpas. Šīm personām palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā pienākas neatkarīgi no tā cik ilgi persona konkrētajā pašvaldībā deklarēta. Veicot izpēti pašvaldībās, Tiesībsargs konstatējis, ka četrās pašvaldībās arī personām kam palīdzība nepieciešama pirmām kārtām tiek prasīts, lai persona noteiktu laiku būtu deklarējusies konkrētajā pašvaldībā.
Aizkraukles novada dzīvokļu komisijas vadītājs Aigars Zīmelis stāsta: “Līdz šim mums bija noteikts trīs gadu deklarēšanās periods Aizkraukles novada pašvaldībā. Ņemot vērā Tiesībsarga aizrādījumus, mēs esam sagatavojuši grozījumus saistošajos noteikumos un tuvākajā laikā tie arī tiks apstiprināti.”
Kā skaidro Aigars Zīmelis, iemesls trīs gadu deklarēšanās periodam savulaik noteikts, lai neveidotos situācija, kad kāds piedeklarējas pašvaldībā ar mērķi pretendēt uz tūlītēju palīdzību mājokļa jautājumā.
“Nu, rinda mums ir, protams. Tā gaidīšana rindā ir no gada līdz diviem, trim. Atsevišķos gadījumos arī varbūt ilgāk. Viss atkarīgs no tā, kādas prasības izvirza palīdzības saņēmējs,” viņš skaidro.
Tiesībsargs šajā jomā pārkāpumus konstatējis arī Augšdaugavas novadā, kā arī Pierīgā – Olaines un Ķekavas novados.
Ķekavas novadā skaidro, ka šis jautājums skatīts sociālo lietu komitejas sēdē. Komitejas sēdes audioierakstā Nekustamo īpašumu pārvaldes speciāliste Liesma Gorelova stāsta: “Vēlēšos norādīt, ka Ķekavas novadā nav tāda reģistra nemaz, jo mums nav rindu. Es neuzskatu, ka mums ir kaut kāda diskriminācija, ka mēs nepalīdzam šiem cilvēkiem, ņemot vērā, ka mums saistošajos noteikumos ir 12. punkts, kas paredz, ka katrs gadījums tiek skatīts individuāli.”
Komitejas sēdē nolemts pašvaldības saistošos noteikumus atstāt negrozītus, bet Tiesībsargam sagatavot atbildes vēstuli. Sižeta veidošanas laikā no Olaines novada atbildi tā arī nesaņēmām, bet Augšdaugavas novadā, līdzīgi kā Aizkraukles novadā, saistošie noteikumi tikšot mainīti. Tiesībsarga birojs par izveidojušos situāciju rakstiskā komentārā skaidro šādi:
“Nenotiek arī tā saucamo “dzīvokļu rindu” aktualizācija, lai izprastu reālo situāciju pašvaldībā. Ņemot vērā, ka Tiesībsarga ziņojumā noteikto rekomendāciju termiņš ir 01.04.2025., šobrīd ir pāragri runāt par paredzamo rīcību, ja rekomendācijas pildītas netiks.”
Attiecībā uz tiem iedzīvotājiem kam palīdzība mājokļa jautājumos pienākas vispārējā kārtībā, pašvaldībām ir dota lielāka rīcības brīvība, tomēr Tiesībsargs aicina pašvaldības izvērtēt prasības par deklarēšanās termiņa samērīgumu. Tiesībsarga ieskatā tas ir no gada līdz trīs gadiem.