Jēkabpils novada iedzīvotāji: Pašvaldībai jāstrādā pie komunikācijas

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, turpinām apzināt iedzīvotāju pārdomas un viedokļus par dzīvi savā pašvaldībā.

Jēkabpils novads, kas atrodas trīs kulturvēsturiskajos novados, ir viens no lielākajiem valstī. Tomēr tā iedzīvotāji saskaras ar būtiskām problēmām, kas raksturīgas visai Latvijai: demogrāfijas lejupslīde, pieaugoša iedzīvotāju mirstība un nesakārtots skolu tīkls, taču iedzīvotāju un vietvaras komunikācijas trūkums izceļas kā viena no vissāpīgākajām problēmām.

Pirms četriem gadiem arī Jēkabpils novadā adminstratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika būtiskas pārmaiņas – Jēkabpils pilsētu apvienoja ar pieciem apkārtējiem novadiem, veidojot vienotu teritoriju ar trīs pilsētām un 22 pagastiem. Šobrīd novads plešas Latgales, Zemgales, kā arī Sēlijas teritorijā un ir ceturtais lielākais novads valstī, aptverot nepilnus 3000 kvadrātkilometru. 

Tomēr pēc apvienošanas būtiski saruka pakalpojumu pieejamība ārpus novada centra –  Jēkabpils pilsētas. Iedzīvotājiem daudzi pakalpojumi vairs nav pieejami klātienē, un iestādes ir grūtāk sasniedzamas.

“Mūsu pašvaldības ēka, kas ir pilsētas pagasta pārvalde, ir praktiski tukša. Šī te milzīgā centralizācija, ko mēs Aknīstē, Viesītē un citās vietās asi izjūtam. Mēs gribētu redzēt un sajust, ka Jēkabpils novadam ir svarīga lauku teritorija,” saka Santa Šmite, Aknīstes iedzīvotāja, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” projektu vadītāja.

Pašvaldība cenšas rūpēties par teju 40 tūkstošiem iedzīvotāju, taču vislielākā iedzīvotāju sāpe joprojām ir savstarpējo sarunu trūkums.

“Tā viena no būtiskākajām lietām, kas neprasa naudu, tā ir komunikācija. Pie tās būtu jāstrādā. Kādā veidā politikas veidotāji komunicē ar cilvēkiem – tas ir, principā nekomunicē,” turpina Santa Šmite.

Savukārt Salas ciema iedzīvotājs Anatolijs piebilst: “Vienmēr ir jācer, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi, lai neizmirst mūs. Jādzīvo vairāk ar iedzīvotāju, jo novads ir ļoti liels.”

“Bieži ir tā, ka uzklausa, bet kaut kur pazūd, un tas nav dialogs,” norāda biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.

Vairāk nekā piektā daļa no novada iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem. Jau trīs gadus notiek diskusijas par senioru konsultatīvās padomes izveidi, taču, tāpat kā ar iedzīvotāju padomēm, darbs vēl nav uzsākts. 

Ancenes iedzīvotājs, bijušais Jēkabpils novada izpilddirektors Jānis Subatiņš: “Ir žēl, ka netika veidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Nav arī ticības, ka nākamajā sasaukumā tās varētu izveidot. Šie deputātu kandidāti, kas paliek aiz svītras, varētu būt pirmie, kas savas idejas, ko komanda izvirzījusi, varētu virzīt caur šīm padomēm.”

Viņš arī uzskata, ka šādas padomes palīdzētu novērst ikdienišķas problēmas ciematos, jo pašvaldībai trūkst kontroles mehānismu. “Tie nav lieli projekti, tie nav nekādi miljoni, kur jāiztērē ļoti daudz, tikai jāparunājas savā starpā, kā labāk to novērst,” viņš piebilst.

Lai gan pašvaldība cenšas piesaistīt gan farmaceitus, gan ārstus, atverot feldšerpunktu Mežārē un aptieku Zasā, Salas ciema iedzīvotāji jau vairākus mēnešus pēc medikamentiem spiesti doties septiņus kilometrus.

Tikmēr jēkabpilieši pauž neapmierinātību ar nesakārtotajiem pilsētas mikrorajoniem. Vietvarā norāda, ka projekti ir izstrādāti, taču līdzekļi to īstenošanai vēl nav atrasti. 

Kopš 2018. gada, kad tika rekonstruēts Bebru ielas mikrorajons, būtiskas pārmaiņas citviet pilsētā nav notikušas, un tas joprojām palicis vienīgais labiekārtotais mikrorajons.

“Tas, kas ir virspusēji redzams, – tas viss ir labi, bet paskatoties pa rajoniem, kaut vai infrastruktūra, bērnu laukumiņi…,” pauž Jēkabpils iedzīvotājs Jānis.

Bet jēkabpiliete Dzintra uzskata, ka jāuzlabo mājas piebraucamā daļa: “Tur ir šausmīgi. Atkritumu kaste, bija zaļā teritorija, to noņēma nost, tagad automašīnas stāv.”

Šim pašvaldības sasaukumam nācās saskarties ne vien ar reformu, bet arī ar plūdiem un citiem izaicinājumiem.

“Liels izaicinājums bija nopietni plūdi Jēkabpils novadā, liels izaicinājums bija karš Ukrainā, un man liekas, ka ar šiem lielajiem izaicinājumiem mēs esam tīri labi tikuši galā,” saka Agita Pleiko.

“Vērtējot pašvaldības darbu, domāju, ka vismaz vidējais līmenis Latvijā Jēkabpils novadā ir noturēts. Tas nav ne īpaši labāks, ne īpaši sliktāks,” saka Jānis Subatiņš.

Jēkabpils novadā ir vislielākā konkurence uz deputāta krēslu – uz 19 vietām kandidē 258 cilvēki no 13 politiskajiem spēkiem. Vidēji – gandrīz 14 pretendenti uz vienu vietu.