Ludzas novadā augsts bezdarbs, iedzīvotāji problēmas cenšas risināt paši

Pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidots Ludzas novads ar centru Ludzā, pievienojot Kārsavas un Zilupes novadus. Novadā ir 3 pilsētas un 22 pagasti ar vairāk nekā 21 000 iedzīvotāju.

Līdzīgi kā citviet, arī šeit, iedzīvotāju prāt, pēc reformas lielāka pašvaldības uzmanība tiek veltīta pilsētām, bet pagasti bieži paliek otrajā plānā. Ludzas novadā iedzīvotāju padomes ir maz aktīvas, tomēr iedzīvotāji pagastos cenšas paši risināt vietējās problēmas. Par galveno problēmu iedzīvotāji min bezdarbu – Ludzas novadā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī. 

Ludzas novads, līdzīgi kā vairāki citi Latgales novadi, pēc daudziem rādītājiem atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Kā pierobežas pašvaldībai arī ģeogrāfiskā situācija nereti ierobežo iespējas attīstīties. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras 2025. gada aprīļa datiem Ludzas novadā ir augstākais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā – 11,3 %. Uzrunātie iedzīvotāji bezdarbu min kā vienu no lielākajām problēmām novadā.

“Ja būtu kaut kādi cehi attaisīti Ludzā, tad, jā, būtu darbavietas, bet citādi nav, kur strādāt,” saka Ludzas iedzīvotāja Ilona.

Ludzas iedzīvotāja Antoņina: “Kad novads apvienojās, domāju, vadībai kļuva lielāka darbietilpība. Jauniešiem ir ļoti maz aktivitāšu, gribētos vairāk, jo jaunieši pat bieži brauc uz Rēzekni, jo tur ir vairāk dažādu iespēju. Gribētos kaut ko vairāk jauniešiem, lai viņus piesaistītu, lai viņiem būtu interese šeit palikt vai pēc mācībām atgriezties.”

Pureņu pagastā atrodas viena no lielākajām stādaudzētavām Latgalē – “Ludzas rozes”. Ģēģeru ģimene rožu un citu stādu audzēšanā darbojas vairāk nekā 30 gadus. Stādus iegādājas klienti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Uzņēmums, tāpat kā daudzi citi novadā, balstās uz pašiniciatīvu, apliecinot vietējo uzņēmēju spēju augt arī bez lielas pašvaldības iesaistes.

“Mums ir tāda joma, kad nav baigās konkurences. Tirgos, tas ir citādāk, bet uz vietas šeit nav. Tā kā samērā labi, nesūdzāmies. Viss, kas mums ir uztaisīts, esam uztaisījuši ar saviem spēkiem, neņemot kredītus, netaisot projektus,” stāsta “Ludzas rozes” saimniece Kristīne Ģēģere.

Pašvaldībai jābūt aktīvai investoru piesaistē un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo pierobežas novadam jārisina papildu izaicinājumi – nestabila ģeopolitika attur investorus. Ludzas novadā ir viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem nevalstiskajām organizācijām, un pēc noteikumu maiņas aktivitātes sarukušas par 30%. Tāpat novads ir viens no pēdējiem, kas realizē iedzīvotāju konsultatīvās padomes.

Mērdzenes pagastā, kas iepriekš bija Kārsavas novadā, izjūt mazāku uzmanību no pašvaldības. Te atrodas viena no pēdējām lauku pamatskolām, kurā mācās skolēni no blakus pagastiem, tāpēc iedzīvotāji šos četrus gadus vērtē kā izdzīvošanu. Mērdzenes iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs vērtē padomes darbību kā ļoti noderīgu mazajos novada pagastos.

Mērdzenes iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Kārlis Poikāns: “Ne katrs iedzīvotājs ar savu mazo problēmu vērsīsies novadā, vai vispār tiks sadzirdēts ar tādu mazu problēmu. Es domāju, ka pagastu pārvaldēm būtu jābūt, jāpastāv un jādarbojas, lai iedzīvotājiem būtu saikne ar vadību. Varbūt iedzīvotājiem nesanāk ar pārvaldnieci vienoties, tad caur padomi mēs varam to risināt.”

Svarīgi veidot gan savu, gan apkārtējo vidi, jo daudz kas ir atkarīgs no pašu iniciatīvas — jābūt aktīviem un jāiesaistās novada attīstībā. Vieglāk ir pamanīt trūkumus, taču nereti aizmirst novērtēt arī pozitīvo, kas jau ir Ludzas novadā.

Sporta kluba “Kuorsova’’ valdes loceklis Juris Vorkalis: “Viena no lielākājām problēmām mūsu sabiedrībā pēdējā laikā ir gan pandēmija, gan Krievijas uzsāktais karš. Tas ir parādījis ļoti daudz masku.”

Uz 15 vietām Ludzas novada jaunajā domes sasaukumā kandidē 111 pretendenti no septiņiem sarakstiem, kas nozīmē vidēji 7,4 kandidātus uz vienu deputāta vietu.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kandidātu skaits pieaudzis par 31.